TOP muzejs

Izsakot pateicību par piedalīšanos 1991. gada janvāra barikādēs un par godu 31. gadadienai kopš konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība, 21. augustā biedrības telpās, Krāmu ielā 3, pasniedza Pateicības rakstus par piedalīšanos Latvijas neatkarības aizstāvēšanā 1991. gada janvārī – augustā.

1992. gadā iedibināta tradīcija godināt tos, kas piedalījās un palīdzēja nosargāt jaunizveidoto Latvijas valsti. Līdz 2011. gadam barikāžu dalībniekiem piešķīra Valsts apbalvoju – Piemiņas zīmi, ar kuru tika apbalvoti 31 119 barikāžu dalībnieki, bet kopš 2013. gada barikāžu dalībniekus apbalvo ar Pateicības rakstu, ko līdz 2022. gadam ir saņēmuši 3945 barikāžu dalībnieki.

Piemiņas zīmes un Pateicības raksta pasniegšana svinīgā gaisotnē notika regulāri, līdz pat 2020. gadam, kad pandēmijas dēļ tika noteikta ārkārtēja situācija un bija ierobežota pulcēšanās. Šogad, atsākot Pateicības raksta svinīgo pasniegšanu, tas notiks Latvijas Republikai nozīmīgā datumā 21. augustā. Pirms 31 gada šajā datumā Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāti pieņēma konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas statusu”, līdz ar to de facto tika atjaunota Latvijas Republikas neatkarība. Tas bija iespējams tikai tāpēc, ka Latvijas iedzīvotāji, Tautas Frontes aicināti, izrādīja drosmi un vienotību atbalstot demokrātisku pārvaldes izveidi.

Lai izteiktu pateicību barikāžu dalībniekiem un atzīmētu Latvijas Republikas atjaunošanas gadadienu, svinīgajā pasākumā svētku uzrunas teica Barikāžu biedrības biedri, un ar muzikāliem priekšnesumiem uzstājās Ainārs Ašaks un Daumants Kalniņš.

Sestdien, 5. martā Limbažos pie novada domes notika mītiņš Ukrainas atbalstam. Pasākumā piedalījās apmēram 150 Limbažu novada iedzīvotāju.

Mītiņā tika nosodīta Krievijas agresija Ukrainā un izteikts atbalsts Ukrainas tautai cīņā pret agresoru.

Mītiņu Limbažos organizēja “Mazsalacas barikāžu atbalsta biedrības” priekšsēdētājs Ojārs Beķeris. Pasākumā uzstājās Limbažu novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs, virsmācītājs Edijs Kalekaurs, Latvijas Republikas Saeimas deputāts Māris Možvillo un 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības priekšsēdētājs Renārs Zaļais.

Foto: Limbažu novada dome

Trešdien, 2. martā, Latvijas un Igaunijas robežpunktā Unguriņos (Ķoņu pagasts, Valmieras novads) ikviens tika aicināts pievienoties atbalsta norisē Ukrainai, tādējādi paužot atbalstu Ukrainas tautai, Ukrainas valsts suverenitātei un teritorijas nedalāmībai.

Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji Ukrainas atbalstam tika aicināti tikties simboliskā vietā – Unguriņu robežpunktā, kur ir Baltijas ceļam veltīta piemiņas zīme, tas ir apliecinājums kopības spēkam, cilvēcībai, vērtību cienīšanai.

Norisē piedalījās iedzīvotāji gan no Latvijas, gan Igaunijas, kā arī Vīlandē un Valmierā jau ilgāku laiku dzīvojoši un strādājoši ukraiņi. Valmieras Drāmas teātra aktieris Januss Johansons tulkoja latviešu un igauņu valodā.

Klātesošos uzrunāja Atmodas laika aktīvists un Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns, otrais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Romualds Ražuks, Vīlandes pašvaldības vadītājs Madis Timsons, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, 1991. gada barikāžu muzeja vadītājs Renārs Zaļais, “Mazsalacas barikāžu atbalsta biedrība” priekšsēdētājs Ojārs Beķeris.

1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība nosoda Krievijas militāro agresiju un vērienīgo iebrukumu Ukrainā. Atbalstot visu Ukrainas tautu, mēs uzskatām, ka uzsākot karadarbību Ukrainā, tiek īstenota agresija pret visu demokrātisko pasauli, un šajā situācijā mums jābūt vienotiem. Lai gan Latviju sargā NATO līguma 5. pants, kas nozīmē, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij automātiski ir uzbrukums visām 30 NATO dalībvalstīm, mēs tagad pārliecinājāmies par Krievijas agresivitāti un tālāko soļu neparedzamību.

Valsts pastāvēšanas 103 gados Latvijas tauta divas reizes apvienojusies vienotai cīņai par savu brīvību, neatkarību un demokrātiju. Pirmo reizi pēc valsts dibināšanas 1918. gada 18. novembrī Latvija tika aizstāvēta Neatkarības karā no 1918. – 1920. gadam. Otro reizi pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā Latviju aizstāvējām 1991. gada janvāra barikādēs. Abos gadījumos tika panākts galvenais rezultāts – Neatkarības karā izcīnījām un nosargājām Latvijas neatkarību un janvāra barikāžu dienās nosargājām atjaunoto neatkarību.

Mēs nosargājām savas valsts neatkarību, un tagad ir jāpalīdz to izdarīt Ukrainas tautai.

2022. gada 28. februārī Latvijas Republikas Saeima pieņēma likumu, kas dod tiesības Latvijas pilsoņiem iestāties Ukrainas bruņotajos spēkos un ar ieročiem rokās aizstāvēt Ukrainas brīvību un neatkarību.

Palīgā Ukrainai no daudzām pasaules valstīm dodas brīvprātīgie, lai fiziski palīdzētu ukraiņu tautai.

Aicinām barikāžu dalībniekus un visus Latvijas pilsoņus, kuri uzskata, ka ir spējīgi ar ieročiem rokās kā brīvprātīgie doties uz Ukrainu, lai pievienotos Ukrainas bruņotajiem spēkiem un palīdzētu nosargāt Ukrainas demokrātiju un cīnīties ar agresoru, kurš apdraud visas pasaules demokrātiju, pieņemt šo ļoti nopietno lēmumu.

Aicinājums pieņemts 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības attālinātajā valdes sēdē 28.02.2022.

Valdes locekļi:

Renārs Zaļais

Romualds Ražuks

Edvīns Ežmalis

Aleksandrs Matvejevs

Silvija Kupriša

Valerijs Markuns

Svētdien, 27. februārī, Valmierā pie novada domes notika Ukrainas atbalstam un Krievijas (agresora valsts) nosodījumam veltīts mītiņš.

Pasākumu organizēja Mazsalacas 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība un tās vadītājs Ojārs Beķeris.

Mītiņā uzstājās Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, barikāžu laika LTF priekšsēdētājs Romualds Ražuks, garīdzniecības un Valmieras novada sabiedrības pārstāvji.

Kopumā mītiņa pulcējās apmēram 200 cilvēki.

1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība nosoda Krievijas militāro agresiju un vērienīgo iebrukumu Ukrainā. Atbalstot visu Ukrainas tautu, mēs uzskatām, ka uzsākot karadarbību Ukrainā, tiek īstenota agresija pret visu demokrātisko pasauli un šajā situācijā mums jābūt vienotiem. Lai gan Latviju sargā NATO līguma 5. pants, kas nozīmē, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij automātiski ir uzbrukumu visām 30 NATO dalībvalstīm, mēs tagad pārliecinājāmies par Krievijas agresivitāti un tālāko soļu neparedzamību.

Uzvara 1991. gada janvāra barikādēs bija iespējama tikai tādēļ, ka bija izstrādāts plāns un katrs Latvijas iedzīvotājs zināja kā jārīkojas.

1990. gada decembrī Latvijas Tautas fronte izstrādāja instrukciju “ X stundai “ – Paziņojumu visiem Latvijas neatkarības atbalstītājiem. Lielā mērā šī instrukcija organizēja Latvijas iedzīvotājus 1991. gada janvārī aizstāvēt un nosargāt Latvijas neatkarību.

Aizsardzības ministrijas izstrādātais buklets “ 72 stundas” Kā rīkoties krīzes situācijā? ir daudz par maz.

Mūsu valstī ir nepieciešams rīcības plāns šodienas Latvijas tautai, visiem Latvijas iedzīvotājiem, kā nepieciešamības gadījumā kopā ar bruņotajiem spēkiem nosargāt un aizstāvēt mūsu valsti.

Valsts aizsardzība nevar pilnvērtīgi darboties, ja tā nav visaptveroša, kas nozīmē ne tikai armijas darbību, bet arī civilo aizsardzību. Arī pie mums Latvijā jābūt gataviem sliktākajam scenārijam. Pēdējos gados pievērsta liela uzmanība Latvijas bruņoto spēku attīstībai, taču civilās aizsardzības joma atstāta novārtā. Izstrādāta likumdošana un noteikumi, taču praktiskās īstenošanas iespējas atpaliek. Bruņotie spēki nevar pārvietoties un veikt savus uzdevumus bez funkcionējošas civilās aizsardzības sistēmas valstī, jo tie izmanto ostas, lidostas, dzelzceļu un citu infrastruktūru, kas ir civilās sabiedrības daļas pārziņā.

Aicinām valdību un pašvaldības pārskatīt civilās aizsardzības plānus, apzināt visus nepieciešamos resursus civiliedzīvotāju aizsardzībai, kas vienlaicīgi nodrošinātu palīdzību bruņotajiem spēkiem krīzes situācijā.

1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības valdes locekļi:

Renārs Zaļais

Romualds Ražuks

Valerijs Markuns

Edvīns Ežmalis

Agris Kociņš

Aleksandrs Matvejevs

Silvija Kupriša