Muzejs

Muzejs apmeklētājiem slēgts

Cienījamie muzeja apmeklētāji! Ievērojot Ministru kabineta rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī un pastiprinātajiem drošības pasākumiem ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību, 1991. gada barikāžu muzejs apmeklētājiem ir slēgts līdz 15. novembrim.

Mājaslapā iespējams aplūkot muzeja virtuālo tūri latviešu un angļu valodā:

Savukārt ārpus mājām individuāli vai ģimenes lokās iespējams izmēģināt bezmaksas 1991. gada barikāžu muzeja cilpošanas spēle. Vairāk informācijas:

Skolēniem nodrošinām arī attālināto muzejpedagoģisko programmu “Virtuālā ekskursija”. Vairāk informācijas:

Titulfotogrāfijas autors Aivars Holms

1991. gada barikāžu muzeja cilpošanas spēle

1991. gada barikāžu muzejs sadarbībā ar aktīvā tūrisma centru “EŽI” izstrādājis bezmaksas cilpošanas spēli par 1991. gada janvāra barikādēm.

Cilpošana ir interaktīva pastaigu spēle, ko iespējams spēlēt gan individuāli, gan grupās. Tā ir kā virtuāls ceļojums, kas spēlētājiem ļauj atgriezties 1991. gada janvārī, kad Rīga pulcējās tūkstošiem cilvēku no visas Latvijas, lai aizstāvētu savu valsti. Ar spēles palīdzību cilvēkiem ir iespēja izzināt dažādus interesantus faktus gan par barikādēm, gan par Atmodas laiku kopumā, tāpat arī virtuāli redzēt 1991. gada muzeja eksponātus un uzzināt par nozīmīgākajām barikāžu laika personībām.

Cilpošanas spēle tapusi domājot kā šī brīža epidemioloģiskās situācijas apstākļos inovatīvā veidā padarīt muzeju pieejamāku cilvēkiem, ļaujot iepazīties ar muzeja piedāvājumu attālinātajā veidā, tādējādi cenšoties stiprināt un papildināt cilvēku zināšanas par Latvijas 20. gadsimta beigu vēsturi.

Spēle veidota tā, lai to varētu izmantot gan skolēni, radošā veidā apgūstot informāciju par Latvijas jaunāko laiku vēsturi, gan arī ģimenes ar bērniem, kopīgi aktīvā veidā pavadot laiku, gan arī jebkurš vēstures un aktīvā atpūtas laika pavadīšanas entuziasts. Spēles paredzamais laiks ir 1 – 1,5 h, un tā bezmaksas pieejama lietotnē Loquiz.

Projekts tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Informācija par spēli pieejama arī cilpo.lv mājaslapā.

Īrijas Eiropas lietu valsts ministra vizīte

7. septembrī 1991. gada barikāžu muzeju oficiālās vizītes Latvijā ietvaros apmeklēja Īrijas Eiropas lietu valsts ministrs Tomass Bērns (Thomas Byrne). Šī bija ministra pirmā vizīte Latvijā un Baltijas reģionā. Kopā ar ministru muzeju apmeklēja arī Īrijas vēstniecības pārstāvji un Īrijas vēstniece Latvijā Īmera Frīla (Eimear Friel).

Ministrs tika iepazīstināts ar muzeja ekspozīciju, stāstot par Latvijas Atmodas laika notikumiem un 1991. gada janvāra barikāžu laika norisēm, kas noteica Latvijas ceļu uz neatkarību. Pēc muzeja ekspozīcijas apskates ministrs norādīja: “Jūs esat iedvesma cilvēkiem visā pasaulē, kas novērtē brīvību, cilvēktiesības un likuma varu.”

1991. gada barikāžu muzejs aicina darbā muzeja speciālistu

Darba pienākumi:

  • Ekskursiju un muzejpedagoģijas nodarbību vadīšana;
  • Zinātniski pētnieciskā darba veikšana;
  • Dalība projektus izstrādē un realizācijā;
  • Dalība izstāžu un citu muzeja pasākumu organizēšanā.

Prasības kandidātam:

  • Augsta atbildības sajūta un pozitīva attieksme pret darbu;
  • Teicamas komunikācijas prasmes;
  • Teicamas latviešu un angļu valodas zināšanas, vēlamas arī krievu valodas zināšanas;
  • Darba pieredze muzejā tiks uzskatīta par priekšrocību.

Mēs piedāvājam:

  • Interesantu un atbildīgu darbu profesionālā kolektīvā;
  • Pilnas slodzes darbu uz nenoteiktu laiku;
  • Darba algu pirms nodokļu nomaksas no 800 līdz 1100 eiro (bruto);
  • Darba vietu Vecrīgā, Krāmu ielā 3.

Pamatojoties uz Vispārējās datu aizsardzības regulas 13. pantu, informējam, ka pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādīti tikai, lai nodrošinātu šīs atlases konkursa norisi.

Motivācijas vēstuli un CV sūtīt elektroniski info@barikades.lv. Sazināsimies ar tiem kandidātiem, kuri tiks uzaicināti uz interviju.

Izstādes “Rīcība. Brīvība. Barikādes nesākās janvārī” atklāšana

Piektdien, 20. augustā plkst. 11.00 1991. gada barikāžu muzejā par godu Latvijas valsts neatkarības “de iure” atjaunošanas 30.gadadienai tika atklāta izstāde “Rīcība. Brīvība. Barikādes nesākās janvārī”.

Izstādi atklāja Ministru prezidenta biedrs, Tieslietu ministrs Jānis Bordāns, 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības valdes prezidents un 1991. gada barikāžu muzeja direktors Renārs Zaļais un izstādes veidotājs, 1991. gada barikāžu dalībnieku valdes loceklis un barikāžu laika Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Romualds Ražuks.

Kā uzsvēra muzeja direktors Renārs Zaļais izstādes nosaukumu iespējams arī papildināt, barikādes ne tikai nesākās, bet arī nebeidzās janvārī. Pirmās domas par barikādēm virmoja jau 1990. gada maijā, kad sarosījās Latvijas neatkarības pretinieki, 1991. gada janvāra barikādēm esot kā viduspunktam, šiem procesiem noslēdzot tikai ar Latvijas “de iure” atjaunošanu 1991. gada 21. augustā.

Barikāžu laika Latvijas Tautas frontes vadītājs un izstādes veidotājs Romualds Ražuks atzīmēja, ka izstādē dienas gaismu ir ieraudzījuši svarīgi dokumenti, kas apliecina, ka barikādes nenotika nejauši, tām gatavojās. Tie ir Tautas frontes lēmumi, tostarp 1991. gada 12. janvāra aicinājums sarīkot manifestāciju 13. janvārī, mudinot pulcēties pie stratēģiski svarīgiem objektiem. Izstādes atklāšanā R.Ražuks nolasīja Ritas Eglītes atmiņu stāsta fragmentu par notikumiem Doma laukumā Augusta puča laikā, pēc svinīgā pasākuma nododot šo atmiņu stāstu muzeja krājumā.

Izstādes atklāšana piedalījās arī bijušais Bauskas rajona milicijas nodaļas priekšnieks Aleksandrs Matvejevs un viens no bijušajiem Iekšlietu ministrijas aizstāvjiem – Valērijas Markūns. Izstādē pirmo reizi apskatāma fotogrāfija ar Bauskas milicijas darbiniekiem, kuri 1991. gada 20. janvārī  ar ieročiem sargāja iekšlietu ministriju, kad uzbruka PSRS speciālā vienība.

Ideja par izstādes veidošanu radās jau vairāk kā gadu atpakaļ un tās veidošanā bija iesaistīts viss 1991. gada barikāžu muzeja kolektīvs. Izstādes veidota sadarbībā ar Latvijas Kara muzeju, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļu “Tautas frontes muzejs” un Kuldīgas novada muzeju. Izstādes iekārtojumu veidojuši mākslinieki Vladislavs Rubulis un Vita Jurjāne.

Tikšanās ar Latvijas Tautas frontes aktīvistiem

19. augustā 1991. gada barikāžu muzejā notika tikšanās ar Latvijas Tautas frontes aktīvistiem pēc apbalvošanas ar Triju Zvaigžņu ordeni par valstisku stiprināšanu. Bijušie Latvijas Tautas frontes aktīvisti tika apbalvoti par īpašiem nopelniem Latvijas neatkarības atjaunošanā, par drosmi un patriotismu sargājot Latvijas neatkarību 1991. gada janvāra barikādēs un augusta pučā.

Muzejā notika tikšanās ar bijušo Latvijas Tautas frontes valdes locekli un Latvijas Tautas frontes Rīgas radio rūpnīcas nodaļas dibinātāju un vadītāju Juri Strīpnieku, bijušo Latvijas Tautas frontes Tramvaju un trolejbusu pārvaldes nodaļas dibinātāju un vadītāju un Latvijas Republikas Zemessardzes veidotāju Zigfrīdu Ozoliņu, bijušo Latvijas Tautas frontes Aizkraukles (toreiz Stučkas) nodaļas vadītāju un pašvaldību darbinieku Gunti Libeku, bijušo Latvijas Tautas frontes sekretāri referenti Rutu Bāganti, bijušo Latvijas Tautas frontes pilnvaroto pārstāvi Gruzijā, organizācijas “Glābiet bērnus” vadītāju un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociēto profesori Ingunu Ebelu, bijušo Latvijas Tautas frontes kancelejas vadītāju Ingrīdu Pīlādzi un bijušo Valmieras pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētāju, Latvijas Tautas frontes Valmieras mēbeļu kombināta nodaļas dibinātāju un vadītājs, kā arī bijušo finanšu ministru Oskaru Spurdziņu.

Latvijas Tautas frontes aktīvistiem bija iespēja apskatīt 1991. gada barikāžu muzeja veidoto jauno izstādi “Rīcība. Brīvība. Barikādes nesākās janvārī”, kas saistīta ar barikāžu organizāciju. Latvijas Tautas fronte bija viena no organizācijām, kas visaktīvāk bija iesaistīta 1991. gada janvāra barikāžu organizācijas pasākumos, tādējādi vairāki bijušie LTF aktīvisti varēja izstādē atrast arī savus vārdus.

Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotie J.Strīpnieks, Z.Ozoliņa, G.Libeks, R.Bāgante, I.Ebela, I.Pīlādze un O.Spurdziņš

Izstāde “Rīcība. Brīvība. Barikādes nesākās janvārī”

Atzīmējot Latvijas valsts neatkarības “de iure” atjaunošanas 30 gadadienu, piektdien, 2021. gada 20. augustā, plkst. 11.00 1991. gada barikāžu muzejā, Rīgā, Krāmu ielā 3, tiks atklāta izstāde “Rīcība. Brīvība. Barikādes nesākās janvārī”.

Izstāde stāsta par 1991. gada barikāžu organizatoriskajiem aspektiem sākot no 1990. gada 4. maija līdz 1991. gada 21. augustam, kad tika pieņemts Latvijas Republikas Konstitucionālais likums “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” un pilnībā tika atjaunota Latvijas neatkarība “de iure”. Izstādes mērķis ir parādīt barikāžu idejas rašanos, plānošanas un organizēšanas darbus, kā arī cilvēkus, kas bija iesaistīti šajos procesos.

Izstādē skatāmas fotogrāfijas, dokumenti, kartes, plāni un lietišķie priekšmeti no 1991. gada barikāžu laika, kas papildināti ar bagātīgu faktu krājumu. Pirmo reizi tiks parādīta fotogrāfija ar Bauskas milicijas darbiniekiem, kuri 1991. gada 20. janvārī piedalījās kaujā ar skaitliski daudzkārt lielāku un labāk apbruņotu PSRS armijas apakšvienību. Unikāli, ka šī bija vienīgā kauja ar PSRS bruņotajiem spēkiem kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas.

1991. gada barikāžu muzeja darbinieki izstādi veidojuši sadarbībā ar Latvijas Kara muzeju, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļu “Tautas frontes muzejs” un Kuldīgas novada muzeju. Izstādes iekārtojumu veidojuši mākslinieki Vladislavs Rubulis un Vita Jurjāne.

Izstādi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Izstāde “Rīcība. Brīvība. Barikādes nesākās janvārī” būs apskatāma no 2021. gada 21. augusta līdz 2022. gada februārim 1991. gada barikāžu muzejā, Rīgā, Krāmu ielā 3.

Barikādēm30 – visu tiešraižu ierakstus vari noskatīties vienuviet

Šobrīd aprit 30 gadi, kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji aizstāvēja valsts brīvību pret militārām akcijām un neatkarības pretiniekiem.

Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Rūpējoties par sabiedrības veselību un ievērojot epidemioloģiskos drošības pasākumus, mums nācās mainīt sākotnējās ieceres, kā tiks aizvadīti 1991. gada janvāra barikāžu atceres pasākumi. Tomēr neviens nav atcēlis iespēju atcerēties, stāstīt un apzināties, cik liela nozīme mūsu valsts vēsturē ir 1991. gada barikāžu notikumiem. Šos notikumus nedrīkst aizmirst, un tie ir jānodod nākamajām paaudzēm kā latvieša identitātes neatņemama sastāvdaļa. Tāpēc aicinu šogad individuāli ikvienu ar lepnumu godināt mūsu tautas varoņu piemiņu, jo galvenais mūsu mērķis ir atcerēties viņu ieguldījumu Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanā.”

1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības prezidents Renārs Zaļais: “Šis ir īpašs gads un esam atbilstoši sagatavojušies. 1991. gada barikāžu muzejs izsludina Barikādēm 30 programmu, kas, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, būs īpaši pārveidota notikumu baudīšanai tiešsaistē Lsm.lv, LTV, LR un Facebook/Barikades1991. Tas sniegs iespēju to skatīties visiem interesentiem, barikāžu dalībniekiem, viņu ģimenēm un draugiem no visiem Latvijas reģioniem un pasaulē, kā arī piedalīties diskusijās, uzdodot jautājumus. 20. janvāris ir Barikāžu aizstāvju atceres diena, valsts svētki. Aicinām visus iedegt uguni mājās un atcerēties par mūsu tautas stipro gribu. Iešu viens pats un aicinu nolikt ziedus individuāli, godinot 1991. gada 20. janvārī bojā gājušos, gan II Meža kapos, gan pie Iekšlietu ministrijas bijušās ēkas Raiņa bulvārī 6, gan Bastejkalnā pie bojā gājušo piemiņas akmeņiem, tas ir vienīgais, kas ir atļauts klātienē. Šogad 1991. gada barikāžu muzejs atzīmēs savu divdesmito gadskārtu ar plašu muzeobusa viesošanos Latvijas reģionos, kad arī turpināsim atzīmēt Barikādēm 30 jau klātienes pasākumos!”

1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības valdes loceklis, bijušais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Romualds Ražuks: “1991. gada barikāžu tiešraižu sēriju sāksim otrdien, 12. janvārī plkst. 18.00, atskatoties uz Latvijas Tautas frontes Domes 1991. gada 12. janvāra sēdi, kad tika pieņemts lēmums par barikāžu uzsākšanu. Un prieks, ka Barikāžu 30 moto ir “Dzīvot tautai, būt vienotiem Latvijai”, kas ir noslēdzošais teikums no Latvijas Tautas frontes valdes paziņojuma, Rīcības plāna X stundai.”

Rita Ruduša, LTV programmu daļas direktore: “Latvijas Televīzija un Latvijas Radio bija barikāžu notikumu epicentri – neapbruņoti cilvēki bija gatavi janvāra salā sargāt preses brīvību pret bruņotu varu. Arī barikāžu gadadienā būsim epicentrā, piedāvājot iespēju atcerēties nozīmīgos notikumus, un darīt to kopā – pie televīzijas ekrāniem. LTV kanāls LTV1 un interneta platformas visu janvāri piedāvā saturu barikāžu zīmē ar vēsturiskiem atskatiem un dokumentālām filmām, bet gadadienas galvenajā datumā – 20.janvārī – LTV ļaus tiešraidē piedzīvot barikāžu rekonstrukciju Doma laukumā, kā arī pārraidīs ekumēnisko dievkalpojumu, svētku koncertu Doma baznīcā un šajā dienā pirmizrādi piedzīvos arī LTV dokumentālā filma “Tautas cietoksnis. Barikādes 1991″, kurā apkopoti unikāli arhīva kadri un iepriekš nedzirdētas vēsturiskas liecības.”

Latvijas Radio valdes locekle Sanita Dika-Bokmeldere: „Barikāžu laiks ir daļa no Latvijas Radio vēstures – notikumu epicentrā bija arī Radiomājas nosargāšana, ap kuru cilvēki pašaizliedzīgi būvēja barikādes. Pateicoties Latvijas Radio darbiniekiem, programma tolaik skanēja ne tikai bez pārtraukumiem, bet arī tika paplašināta – ja parasti Latvijas Radio 1 skanēja līdz plkst. 1:00 naktī, tad barikāžu laikā pārgāja uz diennakts apraidi un operatīvu informācijas sniegšanu ne tikai regulārajos ziņu izlaidumos, bet uzreiz pēc informācijas saņemšanas, tādējādi kļūstot par atbalstu barikāžu dalībniekiem. Atskatoties uz laiku pirms 30 gadiem, Latvijas Radio janvārī skanēs daudzveidīga un plaša programma – interesantas sarunas ar barikāžu dalībniekiem, vēsturniekiem un ekspertiem, kā arī cilvēku atmiņu stāsti. Barikāžu atceres dienas notikumus atspoguļosim ne tikai regulārajos ziņu izlaidumos, bet arī raidījumos un rubrikās visās piecās Latvijas Radio programmās.”

1991. gada barikāžu dalībnieka statusa apliecība

1991. gada barikāžu dalībnieka apliecība ir dokuments, kas apliecina barikāžu dalībnieka statusu.

To var iegūt personas, kas ir reģistrējušās kā barikāžu dalībnieki un saņēmušas kādu no apbalvojuma veidiem ‒ 1991. gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmi vai Pateicības rakstu.

Apliecība paredzēta uzrādīšanai Latvijas Republikas valsts un pašvaldību iestādēs saskaņā ar likumu. “Par 1991. gada barikāžu dalībnieku statusu”.

Pašvaldība tiesīga savos saistošajos noteikumos šo apliecību ieguvušajiem barikāžu dalībniekiem piešķirt sociālās garantijas, dažādas atlaides un atvieglojumus.

Apliecības izsniedz 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība. Rīgā, Krāmu ielā 3.

Apliecības izsniedz otrdienās no 9.00 – 17.00 pēc iepriekšēja pieraksta.