Pirms 30 gadiem 1995. gada 24. augustā tiek reģistrēts un dibināts 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonds, kas vēlāk pārtop par 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrību. Biedrību visā tās pastāvēšanas laikā vada Renārs Zaļais, kopā ar valdes locekļiem – Romualdu Ražuku, Valeriju Markunu, Aleksandru Matvejevu, Edvīnu Ežmali, Agri Kociņu un Silviju Kuprišu. Biedrības galvenie virzieni ir nemateriālo un materiālo liecību saglabāšana par barikāžu laiku, ko veic tās struktūrvienība – 1991. gada barikāžu muzejs, atbalsta sniegšana bojāgājušo ģimenēm un barikāžu dalībniekiem, kā arī atceres pasākumu organizēšana. Savā pastāvēšanas laikā biedrība ir iesniegusi vairākas iniciatīvas, kuras tikušas atbalstītas, piemēram, Latvijas pilsonības piešķiršana bojāgājušo Sergeja Konoņenko un Vladimira Gomanoviča ģimenēm un pabalstu piešķiršana bojāgājušo bērniem. Biedrība ir iesniegusi arī likumprojektus, kuri ir tikuši apstiprināti, piemēram, par 20. janvāri kā 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienu un likumu “Par 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi”, kas ir valsts apbalvojums, un tika pasniegts līdz 2009. gadam. Sākot ar 2013. gadu un līdz šodienai, Biedrība piešķir un pasniedz Pateicības rakstu, kas tāpat kā Piemiņas zīme ir apliecinājums cilvēka drosmei, pārliecībai un ticībai par savu valsti. Kā viens no būtiskākajiem likumprojektiem ir likums “Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu”, kas stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī. Šis likums nosaka, ka persona, kas saņēmusi kādu no iepriekš minētajiem apbalvojumiem, var saņemt dalībnieka statusu apliecinošu apliecību un to, ka pašvaldības savu budžetu ietvaros var piešķirt statusu ieguvušajiem barikāžu dalībniekiem sociālās garantijas, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, kā arī atvieglojumus pašvaldības nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā. Kaut arī Biedrība vairs nesaņem likumā paredzēto valsts budžeta atbalstu apliecību izgatavošanai un pasniegšanai, apliecības tiek un tiks izgatavotas un pasniegtas. Katru gadu, lai pieminētu un atzīmētu barikāžu aizstāvju dienu, Biedrība sadarbībā ar dažādām organizācijām un valsts augstākās pārvaldes iestādēm plāno un organizē dažādus pasākumus janvāra mēnesī, lai godinātu tos, kas piedalījās barikādēs un atdzīvinātu vēsturi, jo īpaši jaunajai paaudzei.
Biedrības struktūrvienība “1991. gada barikāžu muzejs”, kas ir privāts akreditēts muzejs, kopš 2001. gada uzkrāj un glabā Atmodas laika un barikāžu laika vēsturiskās liecības – fotomateriālus, lietiskos priekšmetus un rakstiskos avotus. Nelielo Muzeju un tā organizētos pasākumus ik gadu apmeklē vairāk nekā 10 000 apmeklētāju, no kuriem lielākā daļa ir skolēnu grupas un ārvalstu tūristi. Muzejā ir pieejamas vairākas muzejpedagoģiskās nodarbības, tai skaitā arī izbraukuma nodarbības Ikarus autobusā jeb Muzeobusā. Katru gadu tiek rīkotas izstādes, lai informētu, izglītotu sabiedrību vienotai izpratnei par barikāžu laika notikumiem.
Tas viss un vēl vairāk ir radīts un darīts šajos 30. gados, kopš dibināta 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība, jo katras valsts neatkarība un brīvība ir pats svarīgākais, un to nedrīkst uzskatīt par pašsaprotamu procesu – par to ik dienu ir jādomā un jāstrādā pie tās. Kā barikāžu laikā teica Latvijas Augstākās padomes deputāts Imants Ziedonis: “Mums katram ir pašaizstāvēšanās tiesības. Un, ja katrs cilvēks jūt šīs tiesības sevī, tad viņš sevi aizsargās, savu ģimeni un savas mazās vienības”. Mūsu katra paša rokās ir valsts nākotne, neaizmirstot par pagātnes pieredzi.
“Domā par Latviju, piemini barikādes!”
Foto: 2007. gads. Bijušie Bauskas policijas darbinieki pie Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas 20. janvārī, kuru 1991. gada janvāri sargāja no OMON uzbrukuma, tagad 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības biedri. No kreisās 1. rinda: Agris Kociņš, Aleksandrs Matvejevs, Guntars Marķitāns Valerijs Markuns. 2. rinda Renārs Zaļais, Didzis Traumanis, Māris Kļaviņš. 3. rinda Jānis Jasevičs (miris) un Guntars Bergs (miris).
