TOP muzejs

Muzeju nakts 2022

Sestdien, 14. maijā muzeji visā Latvijā aicina uz ikgadējo Muzeju nakti. Arī 1991. gada barikāžu muzejs gaidīs apmeklētājus.

Šogad muzejs piedāvā no plkst. 19.00 līdz 23.30 bezmaksas apmeklēt pastāvīgo ekspozīciju un izstādi “Brīvības balss 1991”, kā arī apmeklējot citus muzejus izspēlēt bezmaksas interaktīvo pastaigu (cilpošanas) spēli. Lai piedalītos spēlē būs nepieciešams viedtālrunis ar interneta pieslēgumu. Vairāk par spēli var uzzināt:

https://www.cilpo.lv/lv/speles/cilpo-ar-barikazu-muzeju/ un http://barikades.lv/1991-gada-barikazu-muzeja-cilposanas-spele/

Lai būtu vieglāk atbildēt uz spēles jautājumiem, muzejā būs izvietotas norādes pie eksponātiem un skaidrojošajiem tekstiem, kam pievērst papildus uzmanību.

Mītiņš Ukrainas atbalstam Limbažos

Sestdien, 5. martā Limbažos pie novada domes notika mītiņš Ukrainas atbalstam. Pasākumā piedalījās apmēram 150 Limbažu novada iedzīvotāju.

Mītiņā tika nosodīta Krievijas agresija Ukrainā un izteikts atbalsts Ukrainas tautai cīņā pret agresoru.

Mītiņu Limbažos organizēja “Mazsalacas barikāžu atbalsta biedrības” priekšsēdētājs Ojārs Beķeris. Pasākumā uzstājās Limbažu novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs, virsmācītājs Edijs Kalekaurs, Latvijas Republikas Saeimas deputāts Māris Možvillo un 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības priekšsēdētājs Renārs Zaļais.

Foto: Limbažu novada dome

1991. gada barikāžu muzeja darbinieki piedalās protestā Ukrainas atbalstam

Vakar, 7. martā Rīgā, Kalpaka bulvārī, iepretim Krievijas Federācijas vēstniecības ēkai notika protesta akcija Ukrainas atbalstam un nosodot Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Protesta dalībnieki iepriekš bija aicināti ņemt līdzi Ukrainas karogus, Latvijas karogus, svecītes, ziedus un citus Ukrainas atbalsta simbolus.

Sākotnēji no plkst. 17:00 savu nostāju pretī Krievijas vēstniecībai pauda aktieri un teātra darbinieki, savukārt no plkst. 18:00 tiem piepulcējās kultūras mantojuma jomu speciālisti (Latvijas muzeju, bibliotēku un arhīvu darbinieki), tai skaitā arī 1991. gada barikāžu muzeja darbinieki.

Akcijā pretī Krievijas vēstniecībai piketētājus uzrunāja teātru aktieri, direktori, režisori un citu kultūras nozaru pārstāvji.

Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju atbalsta pasākums Ukrainai

Trešdien, 2. martā, Latvijas un Igaunijas robežpunktā Unguriņos (Ķoņu pagasts, Valmieras novads) ikviens tika aicināts pievienoties atbalsta norisē Ukrainai, tādējādi paužot atbalstu Ukrainas tautai, Ukrainas valsts suverenitātei un teritorijas nedalāmībai.

Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji Ukrainas atbalstam tika aicināti tikties simboliskā vietā – Unguriņu robežpunktā, kur ir Baltijas ceļam veltīta piemiņas zīme, tas ir apliecinājums kopības spēkam, cilvēcībai, vērtību cienīšanai.

Norisē piedalījās iedzīvotāji gan no Latvijas, gan Igaunijas, kā arī Vīlandē un Valmierā jau ilgāku laiku dzīvojoši un strādājoši ukraiņi. Valmieras Drāmas teātra aktieris Januss Johansons tulkoja latviešu un igauņu valodā.

Klātesošos uzrunāja Atmodas laika aktīvists un Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns, otrais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Romualds Ražuks, Vīlandes pašvaldības vadītājs Madis Timsons, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, 1991. gada barikāžu muzeja vadītājs Renārs Zaļais, “Mazsalacas barikāžu atbalsta biedrība” priekšsēdētājs Ojārs Beķeris.

Aicinājums brīvprātīgajiem doties aizstāvēt Ukrainas demokrātiju

1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība nosoda Krievijas militāro agresiju un vērienīgo iebrukumu Ukrainā. Atbalstot visu Ukrainas tautu, mēs uzskatām, ka uzsākot karadarbību Ukrainā, tiek īstenota agresija pret visu demokrātisko pasauli, un šajā situācijā mums jābūt vienotiem. Lai gan Latviju sargā NATO līguma 5. pants, kas nozīmē, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij automātiski ir uzbrukums visām 30 NATO dalībvalstīm, mēs tagad pārliecinājāmies par Krievijas agresivitāti un tālāko soļu neparedzamību.

Valsts pastāvēšanas 103 gados Latvijas tauta divas reizes apvienojusies vienotai cīņai par savu brīvību, neatkarību un demokrātiju. Pirmo reizi pēc valsts dibināšanas 1918. gada 18. novembrī Latvija tika aizstāvēta Neatkarības karā no 1918. – 1920. gadam. Otro reizi pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā Latviju aizstāvējām 1991. gada janvāra barikādēs. Abos gadījumos tika panākts galvenais rezultāts – Neatkarības karā izcīnījām un nosargājām Latvijas neatkarību un janvāra barikāžu dienās nosargājām atjaunoto neatkarību.

Mēs nosargājām savas valsts neatkarību, un tagad ir jāpalīdz to izdarīt Ukrainas tautai.

2022. gada 28. februārī Latvijas Republikas Saeima pieņēma likumu, kas dod tiesības Latvijas pilsoņiem iestāties Ukrainas bruņotajos spēkos un ar ieročiem rokās aizstāvēt Ukrainas brīvību un neatkarību.

Palīgā Ukrainai no daudzām pasaules valstīm dodas brīvprātīgie, lai fiziski palīdzētu ukraiņu tautai.

Aicinām barikāžu dalībniekus un visus Latvijas pilsoņus, kuri uzskata, ka ir spējīgi ar ieročiem rokās kā brīvprātīgie doties uz Ukrainu, lai pievienotos Ukrainas bruņotajiem spēkiem un palīdzētu nosargāt Ukrainas demokrātiju un cīnīties ar agresoru, kurš apdraud visas pasaules demokrātiju, pieņemt šo ļoti nopietno lēmumu.

Aicinājums pieņemts 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības attālinātajā valdes sēdē 28.02.2022.

Valdes locekļi:

Renārs Zaļais

Romualds Ražuks

Edvīns Ežmalis

Aleksandrs Matvejevs

Silvija Kupriša

Valerijs Markuns

Ukrainas atbalsta mītiņš Valmierā

Svētdien, 27. februārī, Valmierā pie novada domes notika Ukrainas atbalstam un Krievijas (agresora valsts) nosodījumam veltīts mītiņš.

Pasākumu organizēja Mazsalacas 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība un tās vadītājs Ojārs Beķeris.

Mītiņā uzstājās Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, barikāžu laika LTF priekšsēdētājs Romualds Ražuks, garīdzniecības un Valmieras novada sabiedrības pārstāvji.

Kopumā mītiņa pulcējās apmēram 200 cilvēki.

1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības valdes 24. februāra aicinājums

1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība nosoda Krievijas militāro agresiju un vērienīgo iebrukumu Ukrainā. Atbalstot visu Ukrainas tautu, mēs uzskatām, ka uzsākot karadarbību Ukrainā, tiek īstenota agresija pret visu demokrātisko pasauli un šajā situācijā mums jābūt vienotiem. Lai gan Latviju sargā NATO līguma 5. pants, kas nozīmē, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij automātiski ir uzbrukumu visām 30 NATO dalībvalstīm, mēs tagad pārliecinājāmies par Krievijas agresivitāti un tālāko soļu neparedzamību.

Uzvara 1991. gada janvāra barikādēs bija iespējama tikai tādēļ, ka bija izstrādāts plāns un katrs Latvijas iedzīvotājs zināja kā jārīkojas.

1990. gada decembrī Latvijas Tautas fronte izstrādāja instrukciju “ X stundai “ – Paziņojumu visiem Latvijas neatkarības atbalstītājiem. Lielā mērā šī instrukcija organizēja Latvijas iedzīvotājus 1991. gada janvārī aizstāvēt un nosargāt Latvijas neatkarību.

Aizsardzības ministrijas izstrādātais buklets “ 72 stundas” Kā rīkoties krīzes situācijā? ir daudz par maz.

Mūsu valstī ir nepieciešams rīcības plāns šodienas Latvijas tautai, visiem Latvijas iedzīvotājiem, kā nepieciešamības gadījumā kopā ar bruņotajiem spēkiem nosargāt un aizstāvēt mūsu valsti.

Valsts aizsardzība nevar pilnvērtīgi darboties, ja tā nav visaptveroša, kas nozīmē ne tikai armijas darbību, bet arī civilo aizsardzību. Arī pie mums Latvijā jābūt gataviem sliktākajam scenārijam. Pēdējos gados pievērsta liela uzmanība Latvijas bruņoto spēku attīstībai, taču civilās aizsardzības joma atstāta novārtā. Izstrādāta likumdošana un noteikumi, taču praktiskās īstenošanas iespējas atpaliek. Bruņotie spēki nevar pārvietoties un veikt savus uzdevumus bez funkcionējošas civilās aizsardzības sistēmas valstī, jo tie izmanto ostas, lidostas, dzelzceļu un citu infrastruktūru, kas ir civilās sabiedrības daļas pārziņā.

Aicinām valdību un pašvaldības pārskatīt civilās aizsardzības plānus, apzināt visus nepieciešamos resursus civiliedzīvotāju aizsardzībai, kas vienlaicīgi nodrošinātu palīdzību bruņotajiem spēkiem krīzes situācijā.

1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības valdes locekļi:

Renārs Zaļais

Romualds Ražuks

Valerijs Markuns

Edvīns Ežmalis

Agris Kociņš

Aleksandrs Matvejevs

Silvija Kupriša

Barikāžu dalībnieka statusa apliecību izsniegšana Talsos

2022. gada 31. janvārī Talsu Galvenajā bibliotēkā notika 1991. gada barikāžu dalībnieka statusa apliecību izsniegšana Talsu novada iedzīvotājiem.

Apliecību izsniegšana notika pēc iepriekšēja pieraksta. Izsniegšana notiks „zaļajā drošības režīmā” – uzrādot sadarbspējīgu sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu.

Talsu novada pašvaldība saviem novada iedzīvotājiem, kuriem piešķirts barikāžu dalībnieka statuss, piemērojusi nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumus. 1991. gada barikāžu dalībniekiem nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums piešķirams par zemes vienību, uz kuras atrodas dzīvojamā māja, un īpašumā esošu vienģimenes vai divģimeņu dzīvojamo māju vai daudzdzīvokļu māju (to daļām) neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, nedzīvojamo ēku daļām, kuru funkcionālā izmantošana ir dzīvošana un kuras (kuru daļas), ja tas netiek izmantots saimnieciskās darbības veikšanai.

Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu iedzīvotāji var saņemt uzrādot barikāžu dalībnieka statusa apliecību – 50 % no nodokļa summas, ja personai nekustamajā īpašumā ir deklarēta dzīvesvieta, un nav valstī noteikto nodokļu maksājumu parādu.

7. februārī sakarā ar lielo pieteikumu apjomu ieplānots vēl viens izbraukums uz Talsiem.