TOP muzejs

Muzeju diena “Kalāčos”

Vakar, 3. jūnijā, Eduarda Veidenbauma memoriālajā muzejā “Kalāčos” tika atzīmēta ikgadējā muzeja diena.

1991. gada barikāžu muzeja kolektīvs apmeklēja pasākuma aktivitātes. Diena pirmajā daļā iepazinām Liepas muižas stāstu – aplūkojām muižas kompleksu, uzzinājām par Liepas muižas vēsturi un mūsdienu piedāvājumu.

Dienas otrajā pusē devāmies uz E.Veidenbauma memoriālo muzeju “Kalāči”, kur apskatījām pagājušajā gadā Muzeju biedrības Gada balvu saņēmušo ekspozīciju “Vairāk gaismas”.

Svinīgajā ceremonijā noskaidrojām šī gada Gada balvas laureātus un un arī Gada balvu ieguvējos. Sveicam kolēģus no Ziedoņa muzeja ar Gada balvas saņemšanu!

Iespēja pieteikties brīvā laika aktivitātēm vasarā

1991. gada barikāžu muzejs aicina jauniešus vecumā no 12 līdz 15 gadiem pieteikties bezmaksas brīvā laika aktivitātēm 1991. gada barikāžu muzejā 2024. gada vasarā.

Piedāvājam trīs aktivitātes 2024. gada jūlijā:

03.07. Iepazīsti! Barikāžu muzejs – Aktivitāte norisināsies 1991. gada barikāžu muzeja telpās Krāmu ielā 3, Vecrīgā, no plkst. 10.00 līdz 13.00. Aktivitātes ietvaros jauniešiem būs iespēja iepazīties ar kultūras mantojuma institūciju darbu, uzzināt par muzeja misiju, mērķiem, uzdevumiem un lomu sabiedrībā. Aktivitātes ietvaros būs iespējams aplūkot 1991. gada barikāžu muzeja ekspozīciju, krājumu un tā priekšmetus. Iepazīstoties ar muzeja darbu jauniešiem būs iespēja izstrādāt savu muzeja izstādes konceptu.

17.07. Spēlē! Barikādes – Aktivitāte norisināsies 1991. gada barikāžu muzeja telpās Krāmu ielā 3, Vecrīgā, no plkst. 10.00 līdz 13.00. Aktivitātes ietvaros jauniešiem tiks piedāvāts iepazīties ar muzejpedagoģiskās nodarbības “Spēlēsim barikādes” saturu. Nodarbība iesāksies ar ekskursiju muzeja ekspozīcijā. Būs iespējams uzzināt par barikāžu organizāciju, nozīmīgākajiem aizsardzības objektiem un notikumiem barikāžu laikā. “Spēlēsim barikādes” ir muzejpedagoģiskā nodarbība, kurā iesaistot teatrālus elementus, jauniešiem būs iespēja iejusties tā laika notikumos, apskatot tos hronoloģiskā secībā.

31.07. Izstaigā! Barikāžu norises vietas – Nodarbības ietvaros norisināsies pārgājiens jeb pastaiga pa barikāžu norises vietām Rīgā. Tikšanās vieta būs pie 1991. gada barikāžu muzeja Krāmu ielā 3, Vecrīgā. Pārgājiens norisināsies maršrutā Vecrīgas un Zaķusalas teritorijā. Maršruta aptvers barikāžu laika apsargājamos objektus un piemiņas vietas. Tā garums būs aptuveni 9 km. Pie katra objekta būs īss stāstījums par tā nozīmi barikāžu notikumos. Zaķusalā noslēdzot pārgājienu plānots neliels pikniks.

Aktivitātēm iespējams pieteikties līdz 14. jūnijam aizpildot anketu ŠEIT. Anketa jāizpilda skolēna vecākam vai aizbildnim. Iespējams pieteikties vienai vai vairākām no aktivitātēm.

Brīvā laika aktivitātes norisinās Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta projekta ietvaros.

Muzeju nakts 2024

Šo sestdien, 18. maijā, visā Latvijā norisināsies starptautiskā “Muzeju nakts” akcija.

Aicinām “Muzeju nakts” ietvaros apmeklēt 1991. gada barikāžu muzeju.

Sestdien, 18. maijā, būsi atvērti gan ierastajā darba laikā no 10.00 līdz 17.00, gan arī akcijas ietvaros no 19.00 līdz 24.00.

No 19.00 līdz 24.00 būs apskatāma muzeja pamatekspozīcija un izstāde „Brīvības balss 1991″, kā arī norisināsies akcijas „Atšifrē barikādes” – apmeklētājs ienākot muzejā, varēs saņemt šifrētu tekstu, kas saistīts ar kādu no 1991.gada barikāžu notikumiem. Šifrētie teksti izstrādāti, balsoties muzeja krājuma dokumentā „Šifru un kodu atšifrējumi. Eksemplārs Nr.5”, kas izmantots 1991.gada barikāžu laikā. Izstaigājot muzeja ekspozīciju, būs iespējams atrast atbildes.

20.00, 21.00, 22.00 un 23.00 notiks akcijas dalībnieku izloze. Tie, kas būs snieguši pareizas atbildes, saņems nelielas veicināšanas balvas.

Muzeja darba laiks svētku dienās

1991. gada barikāžu muzejs sveic Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienā un Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā.

Muzeja darba laiks svētku dienās:

Trešdien (01/05) SLĒGTS

Ceturtdien (02/05) 10.00 – 17.00

Piektdien (03/05) SLĒGTS

Sestdien (04/05) SLĒGTS

Svētdien (05/05) SLĒGTS

Pirmdien (06/05) SLĒGTS

Izsakām līdzjūtību A.Čepāņa tuviniekiem

2024. gada 26. aprīlī 80 gadu vecumā mūžībā devies Alfreds Čepānis.

A.Čepānis bija 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības biedrs un viens no biedrības dibinātājiem.

1990. gada 4. maijā Alfreds Čepānis kā Latvijas Augstākās padomes deputāts balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Vēlāk bijis 5. un 6. Saeimas deputāts, 6. Saeimas priekšsēdētājs.

Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, II šķiras Svētā Olafa ordeni.

1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība izsaka visdziļāko līdzjūtību A.Čepāņa tuviniekiem un draugiem.

Priecīgas Lieldienas!

1991. gada barikāžu muzejs novēl priecīgas Lieldienas!

Muzeja darba laiks svētkos:

28.03. (ceturtdien) 10.00 – 16.00

29.03. (piektdien) SLĒGTS

30.03. (sestdien) 10.00 – 16.00

31.03. (svētdien) SLĒGTS

01.04. (pirmdien) SLĒGTS

Aizsardzības ministrs viesojas 1991. gada barikāžu muzejā

Pagājušo nedēļ, 22. martā, 1991. gada barikāžu muzejā ciemojās Latvijas Republikas Aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Ministru ar muzeja pamatekspozīciju iepazīstināja 1991. gada barikāžu muzeja direktors Renārs Zaļais un Latvijas tautas frontes vadītājs barikāžu laikā, kā arī 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības biedrs Romualds Ražuks. Ministrs pateicās par ieguldījumu sabiedrības izglītošanā, Latvijas vārda un pieredzes popularizēšanā un vēstures liecību kopšanā un uzturēšanā.

Pēc ekspozīcijas apskates A.Sprūds saņēma 1991. gada barikāžu dalībnieka statusa apliecību, kas ir dokuments, kas apliecina barikāžu dalībnieka statusu. To var iegūt personas, kas ir reģistrējušās kā barikāžu dalībnieki un saņēmušas kādu no apbalvojuma veidiem ‒ 1991. gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmi vai Pateicības rakstu.

Atskats uz barikāžu 33. gadadienas atceres pasākumiem

Pagājis mēnesis kopš 1991. gada janvāra barikāžu atceres pasākumiem. Janvārī Rīgā un citviet Latvijā aizvadīti barikāžu atceres pasākumi, kā organizācijā iesaistījās arī 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība un 1991. gada barikāžu muzejs. Šajā rakstā neliels atskats uz barikāžu 33. gadadienas atceres pasākumiem.

Foto: Rīgas valstspilsētas pašvaldība

Barikāžu 33. gadadienas atceres pasākumi iesākās 13. janvārī ar tradicionālo pasākumu Zaķusalā. Pasākumā piedalījās aizsardzības ministrs Andris Sprūds, kultūras ministre Agnese Logina, zemkopības ministrs Armands Krauze, Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs no 1990. līdz 1992. gadam Romualds Ražuks, 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības prezidents Renārs Zaļais. Uzstājās barikāžu dalībnieki, vairāk nekā 200 jaunsargi deva svinīgo solījumu, notika sadziedāšanās un spēlēja NBS štāba orķestris.

Foto: Mārupes novada pašvaldība

Godinot 1991. gada barikāžu upura Satiksmes ministrijas šofera Roberta Mūrnieka piemiņu, 16. janvārī notika piemiņas brīži Roberta Mūrnieka atdusas vietā Mārupes kapos un pie piemiņas zīmes Baltais krusts pie Vecmīlgrāvja tilta. Mārupē piemiņas pasākumā piedalījās un klātesošos uzrunāja Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Kārkliņš, Renārs Zaļais, Romualds Ražuks, 1991. gada barikāžu Mārupes biedrības priekšsēdētājs Jānis Ozols un Mārupes Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Lagzdkalns. Ar muzikāliem priekšnesumiem uzstājās Mārupes Valsts ģimnāzijas audzēkņi.

17. janvārī 1991. gada barikāžu muzeju apmeklēja ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons, kā arī vēstniecības pārstāvji. Kādreizējais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Romualds Ražuks sniedza vēstniecības pārstāvjiem ieskatu 1991. gada barikāžu laika un Atmodas notikumos Latvijā.

Foto: Vācijas vēstniecības Latvijā

18. janvārī 1991. gada barikāžu muzeju apmeklēja Vācijas vēstnieks Latvijā Kristians Helts. Viņš tikās ar muzeja direktoru Renāru Zaļo un muzeja valdes locekli Romualdu Ražuku, lai uzzinātu vairāk par 1991. gada janvāra saviļņojošajām dienām. Vēstnieku biedrības pārstāvji iepazīstināja ar 1991. gada barikāžu muzeja pamatekspozīciju.

Foto: 1991. gada barikāžu muzejs

18. janvārī 1991. gada barikāžu muzeja telpās notika pateicības rakstu un statusa apliecību pasniegšana barikāžu dalībniekiem par piedalīšanos 1991. gada janvāra- augusta barikādēs, kā arī izdevniecības “Jumava” jaunās grāmatas “Barikādes 1991. Jauno vēsturnieku intervijas ar barikāžu dalībniekiem” prezentācija.

Foto: 1991. gada barikāžu muzejs

19. janvārī 1991. gada barikāžu muzejā notika atceres pasākums, kas veltīts 20. janvāra traģēdijai Azerbaidžānā un barikāžu atceres dienai Latvijā. Pasākumu atklāja muzeja direktors Renārs Zaļais, uzsverot 20. janvāra nozīmi abām tautām. Azerbaidžānas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Elnurs Sultanovs uzsvēra, ka 20. janvāris ir kopīgs Latvijas un Azerbaidžānas simbols cīņai par brīvību un neatkarību. Pasākumā atnākušos uzrunāja arī Latvijas Republikas Saeimas sadarbības grupas par sadarbības veicināšanu ar Azerbaidžānas parlamentu priekšsēdētājs Oļegs Burovs un vēsturnieks Edgars Engīzers.

Foto: Rīgas valstspilsētas pašvaldība

20. janvārī barikāžu atceres dienā visas dienas garumā norisinājās individuāla ziedu nolikšana II Meža kapos, godinot 1991. gada 20. janvārī bojā gājušos, kā arī plkst. 14.00 notika ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa un Bastejkalnā pie bojāgājušo piemiņas akmeņiem. Plkst. 10.00 notika svinīgā barikāžu atceres ugunskura iedegšana Doma laukumā, kur uzrunu teica valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Visas dienas garumā pie ugunskura notika Rīgas koru un skatītāju sadziedāšanās.

Doma laukumā bija skatāma 1991. gada barikāžu muzeja mobilā izstāde – muzeobuss un lielformāta fotogrāfiju izstāde “Dziesmotā revolūcija”. Visas dienas garumā bija apskatāma arī 1991. gada barikāžu muzeja pamatekspozīcija.

Lai palīdzētu Ukrainas karavīriem frontē, Doma laukumā notika arī biedrības “Tavi draugi” ierakumu sveču darbnīca. Atceres pasākumi noslēdzās ar barikāžu atceres koncertu “Iet un nākt” Rīgas Domā.

25. janvārī 1991. gada barikāžu muzeju apmeklēja Latvijas valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Romualds Ražuks un muzeja direktors Renārs Zaļais iepazīstināja prezidentu ar muzeja pamatekspozīciju un izstādi “Rīcība. Brīvība. Barikādes nesākās janvārī”. Prezidents tikās ar 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības biedriem un 1991. gada barikāžu muzeja darbiniekiem, tika iepazīstināts ar biedrības vēsturi, līdz šim īstenoto darbu un pašreizējo darbību.

Foto: 1991. gada barikāžu muzejs

1991. gada barikāžu muzeja darbinieki janvārī aktīvi veica izglītojošo darbu. Muzeja telpās norisinājās 45 muzejpedagoģiskās nodarbības. 14 reizes muzeja darbinieki devās izbraukumos uz Rīgas un citu novadu skolām. Kopumā janvārī 1991. gada barikāžu muzeju apmeklēju 6753 cilvēki.

Saeimas priekšsēdētāja viesojas 1991. gada barikāžu muzejā

Vakar, 20. februārī, 1991. gada barikāžu muzeju apmeklēja 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Muzeja direktors Renārs Zaļais iepazīstināja Saeimas priekšsēdētāju ar pamatekspozīcijas saturu un izstādi “Rīcības. Brīvība. Barikādes nesākās janvārī”, kas veltīta barikāžu organizācijai.

Pēc ekspozīcijas apmeklējuma D.Mieriņas kundze pateicās muzejam par darbu, kas tiek veiks saglabājot barikāžu laika piemiņu un pētot šos notikumus. Priekšsēdētāja izteica priekšlikumus turpmākajām pētnieciskā darba tēmām, kas varētu rezultēties ar grāmatas izdošanu.

No priekšsēdētājas puses izskanēja arī ieteikumi kā papildināt un daudzveidot ikgadējo barikāžu atceres pasākumu saturu, lai tie radītu to vienotības sajūtu, kas valdīja cilvēku vidū 1991. gada janvārī sargājot barikādes.

Barikādēm 33 – “Dziesmotā revolūcija” koru un tautas sadziedāšanās programmas

2024. gada 20. janvārī, Rīgā, doma laukumā.

Kopīgi ar tautu, stāvot un dziedot ap ugunskuru.

NB!!! Programmas ir provizoriskas, tās var tikt mainītas!

10:20 Jauniešu koris “Balsis”, diriģents Ints Teterovskis

1991. gada barikāžu dalībnieks, diriģents Ints Teterovskis un koris Balsis aicina uzsākt Dziesmotās revolūcijas sadziedāšanos ar skatītājiem.

Ints Teterovskis: Esmu emocionāli satraukts, jo pats piedalījos barikādēs pirms 33 gadiem un koristiem bieži stāstu par to patriotisma sajūtu, ko ik dienas nesu savā sirdī un darbos! Arī šodienas jauniešiem jāizjūt nevardarbīgas pretošanās spēku un spēju vienoties pret ārējo ienaidnieku!

  1. Nevis slinkojot un pūstot
  2. Mūsu zeme
  3. Vakarjunda
  4. Lūgšana
  5. Div’ dūjiņas
  6. Es gulu, gulu
  7. Mirdzot šķēpiem
  8. Tumša nakte
  9. Es dziedāšu par tevi tēvi zeme
  10. Latvijā

11:00  Jaunsargu ugunskurs un Doma laukuma notikumu apskate

Tiešraidē būs apskatāma 1991. gada barikāžu muzeobusa ekspozīcija, kā arī īpaša lielformāta fotogrāfiju izstāde “Dziesmotā revolūcija”, izstādes kurators Renārs Zaļais. Kā arī biedrības “Tavi draugi” ierakumu sveču darbnīca Ukrainas aizstāvjiem.

12:00  Zemessardzes koris “Stars”, diriģents vecākais zemessargs Ārijs Šķepasts

Likums “Par Latvijas Zemessardzi” tika pieņemts 1991. gada 23. augustā, un tas noteica, ka Zemessardze ir brīvprātīgs militārs sabiedrības pašaizsardzības formējums. Pārliecība par tautas pašaizsardzības organizācijas nepieciešamību radās jau 1991.gada janvārī barikāžu laikā.

Zemessardze ir neatņemama Latvijas Nacionālo bruņoto spēku daļa, un tās pienākums ir sargāt mūsu Tēvu zemi, mājas un ģimeni. Stāsts, ko stāstām savos priekšnesumos, saviem bērniem un mazbērniem, ir par tautas pašapziņu, cieņu, par brīvības alkām, par atbildību un mīlestību pret savu zemi, kas tiek mantota no paaudzes paaudzē.

Ar savām domām un darbiem vēlamies arī pateikt paldies visiem tiem, kas veicinājuši Latvijas izveidošanu, neatkarības atjaunošanu, pastāvēšanu un izaugsmi.

12:30  Prezidiju Konventa vīru koris, diriģents Ivo Kempels

Visām studentu korporācijām vienojoša vērtība ir mīlestību pret Latviju, tātad – patriotisms!

  1. Vakarjunda
  2. Daugav’s abas malas
  3. Tev mūžam dzīvot, Latvija!
  4. Aijā
  5. Karavīra atgriešanās
  6. Pazudušais dēls
  7. Es redzēju bāleliņu
  8. Karavīri bēdējās
  9. Krāc jūrmalas priedes
  10. Kā arī dažas karavīru dziesmas

13:00  Rīgas Latviešu biedrības vīru koris “Latvis”, diriģente Marika Slotina – Brante

Dziedāsim dziesmas, ko tauta var dziedāt līdzi. Vīriem tā ir svēta lieta!

13:30  Banku augstskolas jauktais koris Monēta, diriģente Ilze Feldmane

Vienoti, stipri kopīgā dziesmā!

  1. J.Norvilis, Rainis. Mūsu zeme
  2. J.Norvilis, L.Breikšs. Svēts mantojums
  3. Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme
  4. Klusa, klusa latvju sēta
  5. Div dūjiņas gaisā skrēja
  6. Ai, bāliņi, ai, bāliņi
  7. Nu ardievu, Vidzemīte
  8. Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas

14:00  Rīgas Latviešu biedrības jauktais koris, diriģents Ārijs Šķepasts

Atmodas laika gara uzturēšana un patriotisma kopšana ir Rīgas Latviešu biedrības uzdevums. Dziedāsim kopā atmodas laika dziesmas.

14:30  Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” sieviešu koris “Ausma”, diriģente Vita Grīnhofa

Mūsu vidū ir dziedātājas, kas pašas piedalījušās barikādēs, tas ir ļoti nozīmīgs notikums mums kā tautai.

  1. Zigmārs Liepiņš/ latviešu tautasdziesmas “Es atnācu uguntiņu”
  2. Alberts Legzdiņš/ Alberts Legzdiņš “Es redzēju bāleliņu”
  3. Tirzmaliete “Es dziedāšu par tevi, Tēvu zeme”
  4. Jānis Norvilis “Daugaviņa puto balti”
  5. Iļģi/Imants Ziedonis “Mīl katrs baltu maizes riku”
  6. Jānis Norvilis/Rainis “Daugav’s abas malas”
  7. Nezināms autors “Šeit ir Latvija”
  8. Latviešu tautasdziesma “Daugaviņa, melnacīte”
  9. Latviešu tautasdziesma “Es karā(i) aiziedams”
  10. Latviešu tautasdziesma “Skaista mana Tēvu zeme”
  11. Uldis Stabulnieks/Dagnija Dreika “Paliec un neaizej”

15:00  Jauktais koris “Cantus Fortis”, diriģents Ivars Cinkuss

Mūsu korī liela daļa dziedātāju atceras, kā viņu mammas vai tēti devās aizstāvēt Rīgu un mūsu kora ģimeniskā sirsnība, ar kādu notiek mēģinājumi un koncerti ir būtisks stūrakmens Barikāžu sajūtu uzburšanai. Ir notikumi, kurus nedrīkst aizmirst un pārdzīvojumus latvietis vislabāk māk izdziedāt. Mūsu korim būtu liels gods izdziedāt tā laika dziesmas, kas vienoja tautu tad un vieno joprojām.

  1. Manai tautai
  2. Dziesma, ar ko tu sācies
  3. Dzimtā valodā
  4. Zābaku dziesma
  5. Pazudušais dēls
  6. Kas redzēja Auseklīti
  7. Še, kur līgo priežu meži
  8. Es gulu, gulu
  9. Zeme, zeme, kas tā zeme
  10. Es karāi aiziedams
  11. Tumša nakte, zaļa zāle
  12. Tavas saknes Tavā zemē
  13. Ozolam

15:30  KTMC Ritums jauktais koris “Līgo”, diriģente Karmena Jakovela

Koris “LĪGO” ir Atmodas laika bērns, esam Barikādēs kopš to sākuma.

Karmena Jakovela: Paldies par aicinājumu, beidzot piepildās arī mana senā iecere – sadziedāt kopā ar tautu mūsu Atmodas laika dziesmas! Koris “LĪGO” katru gadu esam pulcējušies pie barikāžu ugunskuriem, dziedājuši un atcerējušies tā laika notikumus. Daudzi no mums, arī es pati personīgi un mani ģimenes locekļi, esam barikāžu dalībnieki. Kā vieni no pirmajiem, pēc Daiņa Ivāna aicinājuma, ar Latvijas Valsts karogu rokās pulcējāmies Doma laukumā, kuru neatstājām visu barikāžu laiku. Arī naktī, kad tikām brīdināti par iespējamo gaisa uzlidojumu Doma laukumam un sievietes tika lūgtas doties projām, mēs palikām kopā ar saviem vīriem. Tonakt Doma baznīcā katru stundu mācītāji vadīja aizlūgumus par Latvijas brīvību un mūsu tautu, mēs koristi arī lūdzāmies un dziedājām. Spilgti atceros brīdi, kad uzausa rīta gaisma – koristi, kopā ar Ventspils luteriskās baznīcas mācītāju Valteru Ozoliņu uzkāpām augšā pie Doma ērģelēm un pateicībā nometāmies ceļos… mēs bijām izturējuši smago nakti, vienoti bijām izstāvējuši un sagaidījuši brīvības rītu… Tās ir sirdij dārgas atmiņas. Un tās ir jāatdzīvina un jāstāsta jaunajai paaudzei. It sevišķi šodienas apstākļos.

  1. Še, kur līgo priežu meži
  2. Upe nesa ozoliņu
  3. Strauja, strauja upe tecēj
  4. Dažu skaistu ziedu
  5. Te, kur ozoli zaļo zemzari
  6. Paliec sveika, baltā bērzu birze
  7. Zilais lakatiņš
  8. Div dūjiņas
  9. Daugav abas malas
  10. Pie Dieviņa gari galdi

16:00  Kultūras pils “Ziemeļblāzma” jauktais koris “Norise”, diriģente Alise Koknēviča-Upīte

Šī brīža pasaules notikumu kontekstā mums, korim “Norise” īpaši būtiski liekas repertuārā iekļaut Atmodas laika dziesmas, tādēļ novembrī izdziedājām skaistu šīs mūzikas programmu koncertā “Likteņupe”, piedaloties aktierim Jānim Skanim. Daļu no šīs programmas dziedāsim arī Barikāžu piemiņai. Un kur nu vēl izcilāka noskaņa un akcents kā Vecrīgā ap ugunskuru.

  1. J.Norvilis, T.Matīss “Daugaviņa puto balti”
  2. Latviešu tautasdziesma “Div’ dūjiņas gaisā skrēja”
  3. Latviešu tautasdziesma “Pie Dieviņa gari galdi”
  4. J.Norvilis, Rainis “Daugav’ abas malas”
  5. J.Lūsēns, M.Zālīte “Dzejnieka dziesma”
  6. J.Lūsēns, I.Ziedonis “Tautas laiks”
  7. Z.Liepiņš “Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas”
  8. M.Brauns, V.Plūdonis “Daugaviņa”
  9. Z.Liepiņš, latv.t.dz. “Es atnācu uguntiņu”
  10. J.Kulakovs, M.Melgalvs “Zaļā dziesma”

16:30  Latvijas Universitātes kori “DeCoro” un “Dziesmuvara”, diriģente Kristiāna Vaickovska

Latvijas Universitātes kori noslēgs sadziedāšanos ar skatītājiem!

No 17:00 Brīvais mikrofons (bez mikrofoniem), pašas tautas sadziedāšanās