Izstādes “Rīcība. Brīvība. Barikādes nesākās janvārī” atklāšana
Piektdien, 20. augustā plkst. 11.00 1991. gada barikāžu muzejā par godu Latvijas valsts neatkarības “de iure” atjaunošanas 30.gadadienai tika atklāta izstāde “Rīcība. Brīvība. Barikādes nesākās janvārī”.
Izstādi atklāja Ministru prezidenta biedrs, Tieslietu ministrs Jānis Bordāns, 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības valdes prezidents un 1991. gada barikāžu muzeja direktors Renārs Zaļais un izstādes veidotājs, 1991. gada barikāžu dalībnieku valdes loceklis un barikāžu laika Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Romualds Ražuks.
Kā uzsvēra muzeja direktors Renārs Zaļais izstādes nosaukumu iespējams arī papildināt, barikādes ne tikai nesākās, bet arī nebeidzās janvārī. Pirmās domas par barikādēm virmoja jau 1990. gada maijā, kad sarosījās Latvijas neatkarības pretinieki, 1991. gada janvāra barikādēm esot kā viduspunktam, šiem procesiem noslēdzot tikai ar Latvijas “de iure” atjaunošanu 1991. gada 21. augustā.
Barikāžu laika Latvijas Tautas frontes vadītājs un izstādes veidotājs Romualds Ražuks atzīmēja, ka izstādē dienas gaismu ir ieraudzījuši svarīgi dokumenti, kas apliecina, ka barikādes nenotika nejauši, tām gatavojās. Tie ir Tautas frontes lēmumi, tostarp 1991. gada 12. janvāra aicinājums sarīkot manifestāciju 13. janvārī, mudinot pulcēties pie stratēģiski svarīgiem objektiem. Izstādes atklāšanā R.Ražuks nolasīja Ritas Eglītes atmiņu stāsta fragmentu par notikumiem Doma laukumā Augusta puča laikā, pēc svinīgā pasākuma nododot šo atmiņu stāstu muzeja krājumā.
Izstādes atklāšana piedalījās arī bijušais Bauskas rajona milicijas nodaļas priekšnieks Aleksandrs Matvejevs un viens no bijušajiem Iekšlietu ministrijas aizstāvjiem – Valērijas Markūns. Izstādē pirmo reizi apskatāma fotogrāfija ar Bauskas milicijas darbiniekiem, kuri 1991. gada 20. janvārī ar ieročiem sargāja iekšlietu ministriju, kad uzbruka PSRS speciālā vienība.
Ideja par izstādes veidošanu radās jau vairāk kā gadu atpakaļ un tās veidošanā bija iesaistīts viss 1991. gada barikāžu muzeja kolektīvs. Izstādes veidota sadarbībā ar Latvijas Kara muzeju, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļu “Tautas frontes muzejs” un Kuldīgas novada muzeju. Izstādes iekārtojumu veidojuši mākslinieki Vladislavs Rubulis un Vita Jurjāne.