1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības vēsture

Par biedrību

1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonds (BAF) dibināts 1995. gada jūlijā, bet fonda prezentācija plašākai publikai norisinājās Reiterna namā 1995. gada 18. augustā. Savukārt fonds kā sabiedriska organizācija tika reģistrēts LR Uzņēmumu reģistrā ar nosaukumu – „1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta atklātais sabiedriskais fonds” 1995. gada 24. augustā, kas arī pieņemts par fonda dzimšanas dienas. Mencendorfa namā norisinājās svinīgs barikāžu atbalsta fonda dibināšanas pasākums, tajā piedalījās gan jaunizveidotā fonda dibinātāji un atbalstītāji, gan augstākās valsts amatpersonas, kā arī toreizējais valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Par fonda izveidi lielā mērā jāizsaka pateicība piecpadsmit cilvēkiem, kas nenobijās no šīs idejas, un bija gatavi kļūt par 1991. gada barikāžu laika notikumu galvenajiem vēstnešiem nākotnē. Barikāžu atbalsta fonda dibinātāji (alfabēta secībā) ir:

Sandra Breiha – biedrības revīzijas komisijas priekšsēdētāja.

Alfrēds Čepānis – bijušais Latvijas politiķis, 5. un 6. Saeimas deputāts, bijušais Saeimas priekšsēdētājs.

Ziedonis Čevers – bijušais Latvijas politiķis un divas reizes – Latvijas iekšlietu ministrs. Pasniedzis barikāžu dalībniekiem piemiņas zīmes.

Vladimirs Eihenbaums – Rīgas Austrumu izpilddirekcijas koka ēku renovācijas centra „Koka Rīga’’ vadītājs. Aktīvi piedalījies barikāžu piemiņas zīmes koncepta izstrādē.

Tālavs Jundzis – jurists un politologs, agrāk – politiķis. Bijis Augstākās Padomes deputāts. 1991. gada barikāžu laikā – AP Aizsardzības štāba priekšnieka vietnieks. Darbojies LTF kopš tās izveidošanas un bijis arī tās priekšsēdētājs (1995-1998). Bijis pirmais atjaunotās Latvijas Republikas aizsardzības ministrs. Publicējis zinātniskus rakstus un vairākas grāmatas par Latvijas drošību un aizsardzību. Barikāžu atceres pasākumu laikā vairākus gadus piedalījies un rīkojis kongresus, kas aptver barikāžu laiku un ar to saistītās vēsturiskās problēmas.

Valērijs Markuns – Barikāžu fonda valdes loceklis. 1991. gada 20. janvārī kopā ar Bauskas miličiem aizstāvēja LR Iekšlietu ministriju pret OMON kaujiniekiem, kur tika arī ievainots. Aktīvi piedalās daudzos barikāžu atceres pasākumos.

Aleksandrs Matvejevs – Daugavpils Universitātes docents. Barikāžu fonda valdes loceklis. Barikāžu laikā bijis Bauskas rajona Milicijas nodaļas priekšnieks.

Atis Meibergs – atvaļināts pulkvedis, Valsts policijas mācību centra priekšnieks (1990.-2003. g.). Šobrīd nopietni pievērsies fotografēšanai.

Roberts Mīlbergs – bijušais politiķis, bijušais TF valdes loceklis un barikāžu organizators, kā arī 5. Saeimas deputāts.

Romualds Ražuks – ārsts un politiķis, 7., 11. un 12. Saeimas deputāts. Barikāžu fonda valdes loceklis. Latvijas TF priekšsēdētājs ( 1990.-1992. g.) Tajā laikā Latvijas Nacionālās drošības padomes loceklis. R.Ražuka vadībā LTF Domes sēdē 1991. gada 12. janvārī tika pieņemts lēmums par stratēģiski svarīgu objektu sargāšanu un 1991. gada 13. janvāra manifestāciju rīkošanu Rīgā. Iesniedzis priekšlikumus Saeimā par finanšu piešķiršanu ekspozīcijas izveidošanai, kuri sekmīgi pieņemti. Aktīvi piedaās daudzos barikāžu atceres pasākumos.

Ivars Redisons – „Latvijas Sociālo reformu biedrības” valdes priekšsēdētājs. Publicējis zinātniskus rakstus par 1991. gada notikumiem.

Jānis Slapiņš – pasniedzis piemiņas zīmes barikāžu dalībniekiem. Barikāžu laikā bojāgājušā kinooperatora Andra Slapiņa brālis.Bijis piemiņas zīmes valdes loceklis.

Ivars Strautiņš – Barikāžu fonda valdes loceklis. Bijis Latvijas Kooperatīvās sabiedrības „Centrālā savienība Turība” valdes priekšsēdētājs Ivars Strautiņš mobilizēja kooperatorus visos Latvijas rajonos, lai nodrošinātu barikāžu dalībniekus ne tikai ar maizi un pīrāgiem, bet arī ar siltu tēju un zupu. Katru dienu tika pabaroti tūkstošiem barikāžu dalībnieku. Centrālās savienības „Turība” telpas tika izmantotas gan tautfrontiešu, gan barikāžu dalībnieku vajadzībām.

Rihards Vālands – Latvijas invalīdu kluba vadītājs un aktīvists par invalīdu tiesībām Latvijā.

Renārs Zaļais – Barikāžu fonda prezidents, kas nemainīgi pildījis savus amata pienākumus divdesmit fonda pastāvēšanas gadu garumā. No 1991. gada barikāžu muzeja dibināšanas 2001. gada 24. maijā, kas ir R.Zaļā dzimšanas dienas datums, arī muzeja direktors. 1991. gada 20. janvārī R. Zaļais bija viens no tiem drošsirdīgajiem miličiem, kuri aizstāvēja Iekšlietu ministriju, turklāt tiekot arī ievainotam. Katru gadu organizējis barikāžu atceres pasākumus un aktīvi iestājas par 1991. gada vēsturisko notikumu popularizēšanu sabiedrībā.

Barikāžu atbalsta fondam ir izveidojies arī atsevišķs klubs Balvos, kuri aktīvi piedalās un rīko ar barikādēm saistītus pasākumos.  Par 2000. gada 11. aprīlī dibinātā 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta atklātā sabiedriskā fonda Balvu kluba „VAIROGS’’ vadītāju tika ievēlēta Silvija Kupriša (tolaik – Zujāne), kura kopš 2001. gada ir arī 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības valdes locekle.

 Par to kāda bija iecerēta fonda darbība, tikko pēc tās dibināšanas, skaidroja tolaik jaunizveidotās sabiedriskās organizācijas aktīvists un viens no tās dibinātājiem Valērijs Markuns: „Fonds tikko sācis darbību un noteicis galvenos tās virzienus. Oficiālajās valsts institūcijās ir pavisam maz dokumentālu materiālu, kas saglabātu to dienu notikumus. Tādēļ izveidota šāda sabiedriska organizācija, kurā var iesaistīties gan juridiskie biedri, gan individuālās personas. Fondā arī iestājušās Latvijā plaši pazīstamas personības – Tālavs Jundzis, Romualds Ražuks u.c. Iecerēts izpētīt, apkopot un saglabāt vēsturisko informāciju par 1991. gada janvāra un augusta notikumiem. Savākt vizuālo informāciju, apstrādāt to. Izstrādāt, finansēt un realizēt vēsturiskos pētījumus, iesaistot šajā procesā speciālistus. Domāts organizēt piemiņas dienu sarīkojumus, izstādēs, veidot bibliotēku. Paredzēts sniegt morālu, materiālu un finansiālu palīdzību janvāra notikumu dalībniekiem un viņu ģimenēm. Svarīgs uzdevums ir apzināt 1991. gada barikāžu dalībniekus.’’[1]

Tādēļ uzsākot savu darbību barikāžu atbalsta fonds aktīvi nodarbojās ar barikāžu laikā bojāgājušo tuvinieku atbalstīšanu, iesniedzot valdībai vairākus ierosinājumus, kuri veiksmīgi tikuši īstenoti. Kā viens no pirmajiem un nozīmīgākajiem realizētajiem atbalstiem tuviniekiem jāmin piešķirtā Latvijas pilsonība bojāgājušo miliču Sergeja Konoņenko un Vladimira Gomanoviča, kas bija atdevuši savu dzīvību par Latviju, paši nebūdami latvieši, ģimenes locekļiem. Vairāku gadu garumā organizēta arī materiālā palīdzība – pabalsti visu bojā gājušo ģimenēm un piederīgajiem. Saeimā tika pieņemts likums par pabalstiem barikādēs bojāgājušo bērniem.

Lai atvieglinātu barikāžu dalībnieku apzināšanas procesu – izgatavotas un izplatītas barikāžu dalībnieku anketas un izveidota datu bāze, kurā apkopota informācija par zināmajiem barikāžu dalībniekiem. Barikāžu dalībnieku apzināšana nav viegls un ātrs process, jo kad sākās Augusta pučs 1991. gada 23. augustā, visus barikāžu dalībnieku sarakstus iznīcināja vai noslēpa. Tādā veidā tiek arī iegūti kontakti ar barikāžu dalībniekiem, kuri muzejam nodod vērtīgas liecības (fotogrāfijas, dokumentus, apliecības u.c.) par šo laiku, kā arī sniedz intervijas ar savu atmiņu stāstiem, kas labāk palīdz iepazīt tā laika atmosfēru un cilvēku domas, un līdz ar to tiek saglabāts plašs materiālu kopums, kas būs vērtīgs un nozīmīgs 1991. gada notikumu pētniecībā.

Tāpat fonds rīkojis barikāžu atcerei veltītus konkursus, piemēram, fotokonkursu “Tev mūžam dzīvot Latvijā”, kurā varēja piedalīties dažādu vecumu grupu cilvēki, tādā veidā ne tikai veicinot jauniešu interesi par šo Latvijai tik svarīgo vēstures posmu, bet arī notikuma laikabiedriem liekot atcerēties tā laika notikumus un līdz ar to aktualizējot to nozīmi sabiedrībā.

1991. gada barikāžu biedrība darbojusies arī dažādu likumprojektu izveidē, kuri ar sekmīgiem rezultātiem izvērtēti un pieņemti Saeimā, piemēram, 1997. gada 27. novembrī Latvijas Republikas Saeima pieņēma likumu, kurā atzina 20. janvāri par 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienu. Balsojot par šo likumu, Latvijas Republikas Saeima pirmo reizi izteica savu attieksmi par Latvijas neatkarības atjaunošanas notikumiem – barikāžu dienām. Pirmo reizi 20. janvāris kļuva par oficiālu valsts atceres dienu. Šajā dienā valstī tiek izkārti karogi.

Tāpat, lai pēc iespējas plašāk ar barikāžu laika notikumiem iepazīstinātu sabiedrību, ik gadu tiek rīkoti barikāžu atceres pasākumi, kuru rīkošanā liela nozīme ir piešķirtajam finanšu apjomam.

Biedrība katru gadu aktīvi un ar panākumiem piedalās gan Kultūrkapitāla fonda, gan Sabiedriskās Integrācijas fonda projektu konkursos, kuros iegūtie līdzekļi daudz plašākā mērogā ļauj organizēt pasākumus un popularizēt 1991. gada vēsturiskos notikumus, īpaši orientējoties uz jaunāko paaudzi, kuri nav šo notikumu aculiecinieki.

Savukārt lai pateiktos barikāžu dalībniekiem par viņu darbību 1991. gada janvāra notikumos, ar barikāžu fonda atbalstu tika izveidots īpašs apbalvojums – piemiņas zīme. Barikāžu atbalsta fonds jau 1996. gada 20. janvārī, barikāžu atceres piecgadē, pasniedza pirmās piemiņas zīmes.

[1] Ozoliņa M. Aicinājums dokumentēt barikāžu laiku Bauskas Dzīve, 23.11.1995, 1 lpp.

1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme

Lai godinātu Latvijas neatkarības aizstāvjus par 1991. gada janvārī un augustā parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā, kā arī tās personas, kuras morāli un materiāli atbalstīja barikāžu dalībniekus, tika izveidots speciāls apbalvojums – barikāžu piemiņas zīme.

1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme ir Latvijas Republikas valsts apbalvojums.[1] Barikāžu piemiņas zīme Nr. 01 piešķirta Iekšlietu ministrijas apšaudē bojā gājušajam milicim Vladimiram Gomanovičam. Piemiņas zīmju pasniegšana noslēgusies 2011. gada oktobrī, kad tika apbalvotas visas personas, kuras bija ieteiktas noteiktā termiņā likumā apredzētajā kārtībā.

1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme ir ozollapu vainagota vairoga vaida medaļa 4 cm diametrā, uz kuras attēlota lauva, kas tur mazāku vairogu ar sakrustotām atslēgām. Virs pamatvairoga ir uzraksts “LR 1991’’, bet piemiņas zīmes otrajā pusē – uzraksts ‘’Par Latviju’’.[2] Tā nēsājama uz sarkanbaltsarkanas 30 mm platas lentes, turklāt tikai svētkos un svinīgos gadījumos, bet ikdienā atļauts nēsāt piemiņas zīmes mazo nozīmīti 20mm diametrā vai piemiņas zīmes lentas atgriezumu.[3] Taču jāatzīmē, ka piemiņas zīme nēsājama aiz augstākiem Latvijas Republikas apbalvojumiem, ja personai šādi apbalvojumi piešķirti.[4] Līdz ar piemiņas zīmi apbalvotajām personām tiek izsniegta arī apliecība, kuru parakstījis 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi, un kura apstiprināta ar valdes zīmogu. Apliecībā tiek norādīts piemiņas zīmes numurs un valdes lēmums, ar kuru apbalvojums piešķirts.

[1] 1. panta (1)
[2] 3. pants
[3] 4. panta (1)
[4] 4. panta (2)

Lai apbalvotu barikāžu dalībniekus, barikāžu biedrības locekļi vairāku gadu laikā izbraukājuši tuvākas un tālākas vietas visā Latvijā. Kā arī fonda pārstāvji 1998. gada 13. janvārī viesojās Latvijas vēstniecībā Lietuvā, lai pasniegtu piemiņas zīmes trīspadsmit 1991. gada notikumos Viļņā bojā gājušo ģimenēm un Lietuvas neatkarības kustības “Sajūdis” vadītājam Vītautam Landsberģim.

Barikāžu atbalsta fonda prezidents Renārs Zaļais skaidrojis piemiņas zīmes rašanos un barikāžu dalībnieku apzināšanas problēmas: „Barikādes ir brīvas un demokrātiskas Latvijas atjaunošanas simbols. Tā iedzīvināšanai 1996. gadā tika nodibināta 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme. Ar Latvijas Republikas Saeimas 1999. gadā pieņemto likumu šī zīme no sabiedriskās organizācijas apbalvojuma pārtapa par valsts apbalvojumu. Līdz 2008. gada novembrim apbalvojumi piešķirti vairāk nekā 21 tūkstotim cilvēku. Lai gan 1991. gada notikumos iesaistīto vārdi bija tolaik zināmi, augusta puča dienās daudzus sarakstus iznīcināja, jo pastāvēja draudi, ka padomju varas noturēšanās gadījumā tie varētu pret šiem cilvēkiem īstenot represijas.’’

Taču jāatzīmē, ka piemiņas zīmes statuss ticis arī apdraudēts. 2003. gada septembrī Saeima pirmajā lasījumā bija izskatījusi likumprojektu par valsts apbalvojumiem, kurā iekļauts punkts par likuma “Par 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi” atcelšanu un 1991. gada barikāžu piemiņas zīmes pielīdzināšanu Viestura ordeņa Goda zīmei. Barikāžu dalībnieku atbalsta fonds, grozījumiem nepiekrītot, rīkoja diskusiju, kurā vienojās, ka vismaz Saeimas Juridiskā komisija barikāžu fonda iebildumus ņems vērā. Lai apspriestu šo likumprojektu fonda telpās uz diskusiju tikās BAF valde, toreizējā Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, toreizējais Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis, akadēmiķis Tālavs Jundzis, Lielvārdes un Ikšķiles pašvaldību vadītāji u.c. Diskusijas laikā izskanēja daudz ļoti labi pamatotu iemeslu, kādēļ barikāžu piemiņas zīmei jāsaglabā savs statuss, piemēram, R. Ražuks izteicās, ka “Viestura ordenim bija cits laiks un cits konteksts, barikāžu piemiņas zīme ir ierindnieka zīme, kas nozīmē, ka cilvēks ir bijis noteiktā laikā un vietā…’’[1] Savukārt T.Jundzis atzīmēja, ka “Ja reiz cilvēki līdz šim ir saņēmuši barikāžu piemiņas zīmi, tad arīdzan pārējiem ir jāsaņem tā, nevis Viestura ordenis, kam ar barikādēm visai maz sakara.”[2] Diskusijas dalībnieki secināja, ka barikāžu piemiņas zīme noteikti saglabājama kā valsts apbalvojums. Tādēļ patiecoties BAF atbalstam, Saeimas galīgajā lasījumā šis likumprojekts netika pieņemts un turpinājās piemiņas zīmes pasniegšana barikāžu dalībniekiem. Jāatzīmē arī, ka 1991. gada barikāžu piemiņas zīme ir vienīgais atjaunotās Latvijas valsts iedibinātais apbalvojums, jo pārējie dibināti līdz 1940. gadam, tādēļ tai ir sava īpaša nozīme un to pielīdzināt senākiem apbalvojumiem praktiski nav iespējams.

2007. gada novembrī, brīdī, kad atlicis tikai mēnesis, lai pagūtu pieteikties barikāžu piemiņas zīmei, 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes valdes locekļi bija patīkami pārsteigti par iedzīvotāju aktivitāti šo pēdējo pāris nedēļu laikā – tika saņemti ap 250 jauni ieteikumi valsts apbalvojumam. ‘’Esmu patiesi gandarīts, ka cilvēki uzklausījuši manu aicinājumu apzināt un ieteikt apbalvojumam tos, kas 1991. gada janvāra un augusta dienās devās aizstāvēt Rīgu, bet vēl nav saņēmuši 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi” izteicies toreizējais Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Šo apstākļu dēļ 2007. gada nogalē Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus valsts apbalvojumu likumā, kas paredzēja noteikumu, ka apbalvot ar 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi var līdz 2008. gada 31. decembrim, lai tiktu dots vēl laiks pieteikt tos cilvēkus, kuri piedalījās barikādēs, bet, kas to nepaguva izdarīt līdz 2007. gada beigām. Pēdējā gadā pirms termiņa beigām tika saņemti tik daudz pieteikumu, cik iepriekš veselā gadā.

1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes valdes loceklis Andris Jaunsleinis atzinis, ka būtu vēlējies, lai barikāžu dalībnieki tiktu apbalvoti daudz agrāk nekā, ne tik daudz gadiem pēc notikuma. Viņš arī uzsvēris, ka apbalvojums ir atzinība arī barikāžu dalībnieku ģimenēm, kas barikāžu laikā palika mājās un pārdzīvoja dramatiskos notikumus. ‘’Ticība tajā laikā mums bija visiem, un tā jābūt arī turpmāk, neskatoties uz grūtībām. Turklāt mums ir sava valsts, un par to jābūt ļoti laimīgiem,’’ uzsvēris Jaunsleinis.

Renārs Zaļais norādījis, ka barikāžu dalībnieka piemiņas zīme ir tikpat svarīgs valsts apbalvojums kā Triju Zvaigžņu ordenis vai Viestura ordenis. Atšķirība ir tajā, ka barikāžu piemiņas zīmei ir viena pakāpe. ‘’Piemiņas zīme ir vienāda visiem barikāžu dalībniekiem – tajā laikā mēs visi vienlīdz riskējām,’’ atzina R. Zaļais.[3] ‘’Atšķirībā no Triju Zvaigžņu ordeņa, kas par sasniegumiem valsts labā tiks pasniegts arī mūsu bērniem un mazbērniem, barikāžu dalībnieka piemiņas zīme pienākas tikai jums, un nākamās paaudzes to vairāk nesaņems. Turklāt barikāžu dalībnieka piemiņas zīme tiek pasniegta arī tiem barikāžu dalībniekiem, kuri ir jau aizsaulē,’’ stāstīja R. Zaļais. Viņš uzsvēra, ka svarīgi, lai arī nākamās paaudzes zinātu par valstiski svarīgajiem notikumiem 1991. gadā, aicinot visus nekautrēties un runāt, stāstīt par barikāžu laiku.[4]

Savukārt sākot ar 2013. gadu tiem, kuri līdz noteiktajam termiņam nepaguva pieteikties barikāžu piemiņas zīmei, ir iespēja pieteikties pateicības rakstam – tādā veidā tiek turpināta pateicības izteikšana barikāžu dalībniekiem, vienlaikus palīdzot turpināt jau uzsākto barikāžu dalībnieku apzināšanu.

Ierosinājumu par apbalvošanu ar piemiņas zīmi valdei var iesniegt jebkura persona. Tai ir jānorāda savi personas dati un īpaši svarīgi, lai ieteikumu piemiņas zīmei būtu rakstījis kāds ieteicējos, jo ierosinājumi, kuros autors iesaka apbalvot sevi, netiek izskatīti.

[1] Rācenis U. Uztraucas par barikāžu piemiņas zīmi Latvijas Avīze, 18.10.2003

[2] Turpat

[3] LETA 21.08.2008

[4] Turpat.

Barikāžu piemineklis pie Saeimas

2007. gada 21. janvārī pie Saeimas nama piedaloties gan valsts augstākajām amatpersonām, gan pāris simtiem interesentu tika atklāta barikāžu piemiņas zīme – konusveida piemineklis. Atklājot piemiņas zīmi, toreizējā valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izteica aicinājumu katram Latvijas iedzīvotājam ikreiz, kad viņš iet garām šim piemineklim, būt lepnam par savu tautu, par tās gribasspēku un drosmi. Pieminekli iesvētīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

1991. gada barikāžu piemiņas zīmes veidotāji tika izraudzīti konkursā, kuru organizēja un rīkoja barikāžu biedrība un kurā uzvarēja SIA „Sandro dizains” veidotais projekts „Sapnis nomodā”. Piemiņas zīme ir 3m plata un 1,75 metrus augsta piramīda, kuras plaknēs iemūžinātas gan barikādes, gan to aizstāvji, gan Jumja zīme.

Tomēr ar piemiņas zīmes simboliku vērts iepazīstināt tuvāk, jo tā sevī ietver plašu simbolisko nozīmi. Piramīdas forma radās no idejas par ugunskuru, kas ir ļoti raksturīgs simbols 1991. gada barikāžu laikam. Katrai piramīdas plaknei ir sava īpaša nozīme.

Pirmās plaknes materiāls ir betons, kas sasaistās ar 1991. gadā barikādēs izmantotajiem betona blokiem. Šajā plaknē reljefā uz iekšu ir iespiesta tautas dziesma, gads un notikums:

Tev, Dieviņ, spēks, varīte
Tev gudrais padomiņš,
Dod, Dieviņ, spēku, prātu
Neļauj otram vergam būt
1991.GADS

Augšpusē betonā ir ievietota Latvju Dieva zīme no spīdīgas bronzas. Latviešu mitoloģijā par vecāko gaismas kulta dievību uzskata debesis. Visvienkāršākajā veidā šī zīme parādās kā vienādsānu trijstūris ar 90 grādu leņķi augšā, kas izskatās līdzīga jumtam un simbolizē debesis kā pasaules jumtu. Dieva zīme spilgtina piemiņas zīmi, sasaistot neseno vēsturi – 1991. gada barikādes, mūsdienas ar seno latviešu mitoloģisko pasaules uzskatu, vērtību sistēmu. Janvāra barikādes ne tikai Latvijas, bet arī visas pasaules vēsturē iezīmējas kā īpaša cīņas forma – nevardarbīgā pretošanās. Senā četrrinde uzskatāmi atklāj arī nevardarbīgās pretošanās ideju, lūdzot Dieva palīdzību tautai izšķirošā brīdī.

Otrajā plaknē dažādos leņķos un reljefa biezumā ir attēloti Barikāžu bloki. Pašā plaknes augšpusē ir simboliska ugunskura liesmiņa. Plakne tieši ilustrē 1991. gada barikāžu gaisotni. Formu asums, raupjums ir kā pretnostatījums tautas gara spēkam, kas bija galvenais barikāžu ierocis.

Trešā plakne simbolizē piemiņu bojāgājušajiem barikāžu dalībniekiem. Virs katras ķīļveida šķautnes hronoloģiskā secībā no augšas atrodas kritušo vārdi un uzvārdi.

Katru gadu barikāžu atceres laikā pie šīs piemiņas zīmes norisinās piemiņas brīdis, ziedu nolikšana un svecīšu aizdedzināšana barikādēs bojāgājušo piemiņai.

2018. gadā piemiņas zīme tika atjaunota. Renovēto pieminekli svinīgi atklāta tā paša gada septembrī. Piemineklis barikāžu piemiņai atjaunots, saglabājot tā iepriekšējo dizainu, un tagad tas atveidots jaunā materiālā – granītā. Atjaunošanas darbus veica akmeņkaļi Ivars un Sergejs Feldbergi.

“Mēs atjaunojam sava laikmeta zīmes, un mēs atjaunojam to, kas mums ir svarīgs… Tā ir šodiena un vēsture, un tās ir laikmeta zīmes mūsu pilsētas sejā,” klātesošajiem, atklājot barikāžu piemiņas zīmi, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

1991. gada barikāžu piemiņas monēta

Pēc barikāžu biedrības ierosinājuma 2006. gada janvārī Latvijas Banka laida apgrozībā viena lata sudraba piemiņas monētu „Janvāris. 1991’’, kas veltīta 1991. gada Rīgas barikāžu dalībniekiem. Monētas priekšpusē (aversā) attēloti stilizēti ugunskuru liesmu motīvi, bet monētas aizmugures (reversā) centrā uz barikādes veidojošo betona bluķu fona redzams Lāčplēsis ar paceltu zobenu, aiz viņa – lecoša saule, bet uz betona bluķiem – brīvības cīņu aicinājumu teksta fragmenti. Monētas grafisko dizainu veidojis mākslinieks Juris Petraškevičs, bet ģipša modeli – tēlnieks Andris Vārpa. J. Petraškevičs savu māksliniecisko ideju skaidrojis šādi: ‘’Monētas reversā es piedāvāju izmantot Lāčplēša tēlu, ko barikāžu laikā tauta zīmēja uz plakātiem kopā ar politiskiem lozungiem, arī uz namu sienām un sētām grafiti veidā. Lāčplēsis figurē tautas apziņā kā brīvības cīnītājs, viņa vizuālo tēlu zīmējot, izveidoja tauta. Iespaidojoties no šiem romantiskajiem zīmējumiem un politiskajiem plakātiem, es izveidoju zīmējumu. Monētā Lāčplēša tēls redzams kā zīmējums uz barikāžu betona bluķu krāvuma sienas. Monēta ir maza, tāpēc nav iespējams izvērsties ar plašu stāstošu materiālu un simboli ir tikai daži. Monētas aversā attēloti stilizēti barikāžu ugunskuri, kuri toreiz dega Vecrīgā. Tajos apvienoti uguns un saltums, ziemas klusuma romantika un bailes, neziņa. Tādējādi monētas vienā pusē redzams tematiskais mitoloģiskais simbols, otrā reālie apstākļi.’’[1] Sudraba monētai bija viena lata nominālvērtība, to izkala 5000 eksemplāros Somijā.

2006. gada 10. janvārī, atklājot jauno ekspozīciju barikāžu muzejā, Latvijas Bankas prezidents Ilmars Rimšēvics svinīgi pasniedza monētas pirmo eksemplāru muzeja direktoram Renāram Zaļajam.

[1] Rācenis U. Barikāžu ugunskuri un Lāčuplēsis Latvijas Avīze, Nr. 9 (2560), 2006.g. 10.janv., 1 lpp.

Ikgadējie biedrības rīkotie pasākumi

Izveidojot biedrību 1995. gadā, tā rūpīgi uzsāka plānot un realizēt dažādus projektus, kā arī veica nepieciešamos darbus, lai sniegtu palīdzību 1991. gada barikāžu laikā bojā gājušo ģimenēm. Ik gadu tiek realizēti atceres pasākumi, kuros tiek pieminēti visi, kas šajās dienās iestājās par neatkarīgu Latvijas valsti. Ar katru gadu biedrībai savu darbību izdodas izvērst plašākā mērogā, kā arī gūt ar vien jaunus panākumus. Pirmais fonda rīkotais pasākums norisinājās 1995. gada 18. augustā Reiterna namā Mārstaļu ielā 2. Tā bija 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta atklātā sabiedriskā fonda prezentācija.

1996. gadā apritēja pieci gadi kopš Latvijas atjaunošanas, tādejādi Saeima izveidoja attiecīgu komiteju, kas rūpējās par piemiņas pasākumu organizēšanu. Taču nozīmīgu iniciatīvu un līdzdalību pasākumu organizēšanā sniedza fonda biedri. 20. janvārī tika pieminēts 1991. gada barikāžu laiks un bojā gājušie, kuru ģimenes locekļiem tika pasniegta piemiņas zīme. [1] Jau biedrības sākuma posmā tās dalībnieki izveidoja 1991. gada barikāžu piemiņas zīmi, kura 1999. gadā ar saeimas lēmumu ieguva valsts apbalvojuma statusu un līdz 2008. gadam tika piešķirtu vairāk nekā 21 tūkstotim cilvēku. 20. janvārī Barikāžu aizstāvju palīdzības fonda biedri rīkoja piemiņas pasākumu Meža kapos, kā arī Rīgas Latviešu biedrības namā norisinājās barikāžu dalībnieku tikšanās. Ziedi tika nolikti Bastejkalnā, kā arī Doma laukumā aizdedza piemiņas ugunskuru, kurš dalībniekus gremdēja atmiņās par 1991. gada notikumiem.[2] Augustā norisinājās piemiņas brīži un ziedu nolikšana gan Meža kapos, gan Vecmīlgrāvī. Svinīga uzruna un atcere norisinājās arī pie Brīvības pieminekļa un Vecrīgā, kur visi tika aicināti uz Doma laukumu, kur norisinājās ērģeļmūzikas koncerts, koru, orķestra un folkloras ansambļa priekšnesumi. 21. augustā pasniedza piemiņas zīmes 747 barikāžu dalībniekiem. Savukārt jau 19. augustā Rīgas Latviešu biedrības namā norisinājās konference “1991. gada augusta krīze: secinājumi un mācības”, kuru organizēja Tālavs Jundzis. Tajā dalību ņēma arī Ivars Godmanis, Anatolijs Gorbunovs, Jānis Peters, Jānis Stradiņš u.c.[3] Šajā gadā biedrība arī ieguva savas mājvietas “Kaķu namā” Meistaru ielā 10.

1997. gads fonda biedriem aizsākās ar janvāra piemiņas pasākumiem, kuru laikā tika pasniegtas piemiņas zīmes. 20. janvārī norisinājās atceres brīži pie kritušo piemiņa vietām, kā arī ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa un Bastejkalnā. Lietuvā 1991. gada 13. janvārī tika izdzēstas 13 cilvēku dzīvības, tādejādi godinot Lietuvas aizstāvjus, barikāžu dalībnieku atbalsta fonda vadītājs Renārs Zaļais bojā gājušo ģimenēm pasniedza piemiņas zīmes.[4] 12.-13. janvārim fonda delegācija arī piedalījās Lietuvas brīvības cīnītāju janvāra pasākumos. 8. augustā Barikāžu dalībnieku atbalsta fonds, atzīmējot 1991. gada augusta puča sesto gadadienu, rīkoja konferenci “Latvijas neatkarības atjaunošana 1991. gada janvāris – augusts”. Tās laikā tika atzīts par nepieciešamību izveidot muzeju atbilstoši šiem notikumiem, kas skolēniem un visai sabiedrībai kopumā sniegtu objektīvu informāciju par barikāžu laiku, kā arī pievērstu nopietnu uzmanību zinātniski pētnieciskajam darbam par 1991. janvāra – augusta notikumiem. Rīgas Centra rajona valde biedrībai piešķīra telpas, kurās paredzēja iekārtot attiecīgo notikumu muzeju, kā arī fonds izvirzīja ideju par videotēkas izveidi, jo biedrības rīcībā atradās dažādi videomateriāli par 1991. gada notikumiem.[5] Konferencē piedalījās arī Valsts Prezidents G. Ulmanis, Saeimas deputāti, sabiedriskie darbinieki un 1991. gada neatkarības atjaunošanas dalībnieki. Jāmin, ka šajā gadā biedrība uzsāka projekta izveidi barikāžu dalībnieku piemiņas centra izveidošanai. Tika rīkots arī konkurss vidusskolēniem – “Ko Tu zini par 1991. gada barikādēm Latvijā”, kurā bija iespējams gleznot, rakstīt darbus dzejā, prozā un eseju formātā. 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonds līdz 1997. gada vidum bija izveidojis datubāzi apmēram par 2000 barikāžu dalībniekiem, kā arī, organizējuši materiālās, palīdzības sniegšanu bojā gājušo ģimenēm. Paralēli tam tika komplektēta vēsturisko materiālu krātuve. Par fonda līdzekļiem Vladimira Gamanoviča godināšanai tika izgatavota un uzstādīta piemiņas plāksne Iekšlietu ministrijā. Biedrība arī sagatavoja nepieciešamos dokumentus par pilsonības piešķiršanu N. Gamanovičai un S. Konoņenko, kurus iesniedza Saeimā un pēc 1997. gada 25. marta sēdes Latvijas pilsonība abām personām tika piešķirta.[6]

1998. gads biedrības darbībai iesākās ar janvāra notikumu atceres pasākumiem. Pie upuru piemiņas vietām tika nolikti ziedi un godināti mirušie, kuri savas dzīvības atdeva par neatkarīgu Latvijas valsti. Pie Brīvības pieminekļa uzruna teica valsts prezidents Guntis Ulmanis, kam sekoja ziedu nolikšana. Doma baznīcā prāvests Jānis Liepiņš vadīja Dievkalpojumu, kurā bija klausāms J. Mediņa mūzikas vidusskolas zēnu koris un pūtēju orķestris “Rīga”, kā arī ērģeļu skaņas J. Ļisicinas izpildījumā.[7] Saeimā norisinājās pieņemšana un Iekšlietu ministrs Z. Čevers apbalvoja bijušos milicijas darbiniekus par drosmi un dalību 1991. gada janvāra barikādēs. 1998. gada 20. janvārī Krāmu ielā 3 pirmo reizi savas durvis vēra 1991. gada barikāžu piemiņas centrs, kur svinīgu uzrunu teica arī Saeimas priekšsēdētājs Alfrēds Čepāns. Tajā varēja aplūkot foto centra “Rīga” mākslinieku darbus, kuros spilgti atspoguļoti janvāra notikumi. [8] Šajā gadā pirmo reizi 20. janvāri atzīmēja kā oficiālu atceres dienu, kurā piemin 1991. gada janvāra barikāžu aizstāvjus. Šādu lēmumu Saeima pieņēma1997. gada novembrī šo datumu ierakstot valsts oficiālo atceres dienu sarakstā. [9] 12. janvārī Latvijas vēstniecībā Viļņā tika pasniegta 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda piemiņas zīme bijušajam Lietuvas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājam Vītautam Landsberģim. 1998. gadā norisinājās 1997. gada organizētā konkursa “Ko Tu zini par 1991. gada barikādēm Latvijā” dalībnieku apbalvošanu, kurā uzrunu teica R. Zaļais, M. Kostaņecka u.c., kā arī bija iespēja dzirdēt fragmentus no dalībnieku darbiem un aplūkot gleznojumus un izveidotās kolāžas. Skolēniem bija iespēja arī iepazīties ar muzejā esošo fotoizstādi. 1998. gada 21. augustā apritēja 7 gadi kopš Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas. Tam par godu 1991. gada barikāžu piemiņas centrā ar svinīgām uzrunām uzstājās valsts prezidents Guntis Ulmanis, Rīgas mērs Andris Bērziņš un Barikāžu dalībnieku atbalsta fonda prezidents Renārs Zaļais. Pasākuma ietvaros fonda telpās tika atklāta pirmā pastāvīgā ekspozīcija “Barikādes – cīņa par Latvijas neatkarību 1991. gads”, kura veidota kā māksliniecisks 1991. gada notikumu simbols. Ekspozīcija atspoguļoja Rīgas barikāžu dienu notikumus, un ikvienam atgādināja par to nozīmīgumu Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanā.[10] 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonds sadarbībā ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonu izpilddirekciju aicināja izveidot liepu aleju pie Vecmīlgrāvja tilta janvāra barikāžu pirmā upura Satiksmes ministrijas autovadītāja R. Mūrnieka piemiņai. 27. septembrī aptuveni simts cilvēki iestādīja 80 kociņus, izveidojot liepu aleju. R. Zaļais izteica cerību, ka 80 liepu aleja kļūs par labu simbolu 1991. gada brīvības cīņām un Latvijas valsts 80 gadu jubilejai.[11]

1999. gada janvāra atceres pasākumi iesākās 13. janvārī, kad pie televīzijas torņa pulcējās aptuveni 50 cilvēki. Svinīgas pieņemšanas arī norisinājās gan Aizsardzības, gan Iekšlietu ministrijās. Noritēja ikgadējie piemiņas brīži bojā gājušo atdusas un piemiņas vietās, kā arī svinīga piemiņas ceremonija pie Brīvības pieminekļa. Šī gada svētku laikā fonds apbalvoja 126 barikāžu dalībniekus piešķirot piemiņas zīmi. Janvāra pasākumu ietvaros 1991. gada barikāžu piemiņas centrā norisinājās sarīkojums, kurā Ministru prezidents Vilis Krištopāns tikās ar barikāžu laikā bojā gājušo tuviniekiem. Uzrunas laikā viņš solīja sniegt gan morālu, gan materiāli palīdzību bojā gājušo ģimenēm, kā arī rūpēties par barikāžu dienu notikumu saglabāšanu un attiecīgo materiālu savākšanu. Fondam ministru prezidents izteica gatavību rūpēties, par tā telpu nomu solot nodot ziedojumu. Tālāk uzrunu teica Rīgas slimokases direktora vietniece Sarmīte Boka, kura bojā gājušo radiniekiem piešķīra apdrošināšanas polises. Savukārt trikotāžas izstrādājumi A/S “Ogre” katram dāvināja iepirkuma karti 50 latu vērtībā.[12] Klātesošajiem bija iespēja apskatīt jaunizveidoto ekspozīciju gan par janvāra notikumiem, gan kritušajiem. Ekspozīcijā bija apskatāmi fotogrāfa J. Danovska fotoattēli un “sliežu ezis”, tējkannas, gāzmaskas un daudz kas cits. 20. janvārī Doma laukumā cilvēkus pulcēja barikāžu ugunskurs, kuru aizdedzināja valsts prezidents Guntis Ulmanis. Pirms tam uzrunu teica R. Zaļais, A. Bērziņš un G. Ulmanis. Ap ugunskuru ikviens varēja sajust, 1991. gada janvāra vēsmas dziedot dziesmas kopā ar barikāžu dalībniekiem. Turpat varēja dzirdēt gan orķestri, gan kori. Šajā pat dienā Doma baznīcā tika noturēts Dievkalpojums J. Liepiņa vadībā.

Liels nopelns šajā gadā iezīmējas saistībā ar piemiņas zīmēm, jo 29. aprīlī Latvijas Republikas Saeimā tiek pieņemts likums “”Par 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi”, kur tā iegūst valsts apbalvojuma statusu. Tādejādi novembrī piemiņas zīmes pirmo reizi tika pasniegtas kā valsts apbalvojums 123 Latvijas iedzīvotājiem.[13] Savukārt barikāžu dalībnieku atbalsta fonda prezidentu R. Zaļo apbalvoja ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[14]

Šajā gadā fonds jau sāka plānot barikāžu piemiņas desmitgadi, kurā bija paredzētas gan konferences un grāmatu izdošanas, gan pasākumu organizācija. Tādēļ jau 1999. gadā valdes priekšsēdis Ivars Redisons ziņoja par fonda ieceri uz 2001. gadu izdot grāmatu par barikāžu laiku, kura būtu veidota, balstoties cilvēku atmiņu mozaīkā. Pēc Redisona domām šāds izdevums arī papildinātu izglītības jomu, jo skolās ir ļoti nepilnīga informācija par neatkarības atgūšanu. [15] Fonda prezidents R. Zaļais vēl minēja, ka šajā gadskārtā paralēli grāmatai vēlas izdot arī fotoalbumu. Jau šajā gadā fonda telpas bija atvērtas visu dienu apmeklētājiem, kad jebkurš varēja daudz precīzāk iepazīties ar janvāra notikumiem, to norisi un sekām. [16] Barikāžu atbalsta fonds sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izsludināja konkursu vidusskolēniem “Rakstīsim vēsturi kopā”, kur skolēni, līdz decembrim iesūtīja savus darbus, balstoties uz kāda barikāžu dalībnieka atmiņām par janvāra notikumiem.[17]

2000. gada janvārī atceres brīži norisinājās upuru piemiņas un atdusas vietās, kā arī organizējot dažādus atceres pasākumus un aizdedzinot barikāžu ugunskurus. .Barikāžu dalībnieku atbalsta fonds pasniedza balvas konkursa “Rakstīsim vēsturi kopā” vidusskolēniem, kuri bija aicināti pastāstīt par 1991. gada barikādēm savā vai savu līdzcilvēku skatījumā. Konkursā kopā piedalījās 134 skolēnu.[18] Konkursa laikā tika iegūtas un apkopotas ziņas par barikāžu laika notikumiem un dalībniekiem, kuras tika izmantotas grāmatā par barikāžu laiku.[19] Latvijas Televīzijā (LTV) 20. janvārī norisinājās barikāžu dalībnieku atbalsta fonda, LTV, Jāņa Slapiņa, Jāņa Petera, Jāņa Streiča rīkotais Andra Slapiņa piemiņas vakars, veltīts viņa 50 gadu jubilejai. Tajā piedalījās Imants Ziedonis, Māris Čaklais, Elita Veidemane, Uldis Bērziņš, Dainis Īvāns, Ansis Epners u.c. Mūzikas grupa “Pērkons” un Kaspars Dimiters. Pēc piemiņas vakara pie LTV aizdedza ugunskuru. Pieminot 1991. gada janvāra barikāžu dienas, gandrīz 500 Latvijas iedzīvotāju tika piešķirts valsts apbalvojums – Barikāžu dalībnieka piemiņas zīme. Šis gads iezīmēja arī nopietnu gatavošanos 1991. gada barikāžu 10 gadadienas atcerei 2001. gadā. Valsts prezidente Vaira – Vīķe Freiberga un Barikāžu atbalsta fonda prezidents Renārs zaļais atzina, ka šīs gadadienas atzīmēšanai ir jāpiešķir valstiska nozīme, jo šajos notikumos dalību ņēma iedzīvotāji no visiem valsts novadiem. Pēc R. Zaļā sacītā “barikādēs vienoja sabiedrību pirms desmit gadiem, un arī nākotnē tās savā veidā var sekmēt sabiedrības saliedēšanos”. Valsts prezidente piekrita kļūt par pasākuma goda priekšsēdētāju 2001. gadā. [20] 21. septembrī tika apstiprināta darba grupa 1991. gada barikāžu desmitgades atceres organizācijai. Taču jāmin, ka šajā gadā 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonam bija jāpiedzīvo arī ne tik pozitīvi brīži, jo fonda telpās ielauzās nezināmas personas un nozaga dažādus priekšmetus aptuveni 1000 latu vērtībā, kā arī tika atlauzta un iztukšota ziedojuma kaste.

Šajā gadā arī tika izsludināts eseju konkurss vidusskolēniem un studentiem “Vienotība uz barikādēm un desmit gadus pēc tam”, kurš noslēdzās 2001. gada 20. janvārī ar laureātu apbalvošanu. Konkursa galvenais mērķis bija veidot objektīvu priekšstatu par valsts neatkarības atjaunošanas procesu un tā būtiskākajiem aspektiem, kā arī noskaidrot jauniešu uzskatus par sabiedrības integrācijas problēmām. Kultūrkapitāla fondam arī tika pieteikts projekts “Barikāžu piemiņas grāmatu”, kuru bija paredzēts izdot 1991. gana janvāra barikāžu atceres 10 gadadienā.

Tuvojoties Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas desmitgadei, 1991. gada barikāžu piemiņas zīmes pasniegtas rokgrupas Pērkons dalībniekiem un virknei izcilu sabiedrisko darbinieku. Pavisam šajā dienās Barikāžu atbalsta fonda dalībnieki piemiņas zīmes pasnieguši pieciem simtiem Latvijas iedzīvotāju.[21]

20. jūnijā 1991. gada barikāžu dalībnieku atklātā fonda telpās pirmo reizi pulcējās bijušie PSRS Tautas deputāti, kuri atbalstīja Latvijas Tautas frontes idejas un mērķus. Deputāti vienojās mērķim, lai aizpildītu baltos plankumus Latvijas vēsturē un runātu atklāti par notikumiem, kas norisinājās deviņdesmito gadu sākumā. Rezultātā dalībnieki vienojās par kluba izveidi.[22]

2001. gadā tika atzīmēta barikāžu notikumu 10 gadadiena, līdz ar to norisinājās dažādi atceres pasākumi, kuru starpā bija ikgadējie piemiņas brīži pie Vecmīlgrāvja tilta, Brīvības pieminekļa un Meža kapos, kā arī ugunskuri gan Zaķusalā, gan Doma laukumā. Zaķusalā klātesošie varēja dzirdēt pūtēju orķestri “Rīga”, Saeimas deputāta Romualda Ražuka un zemessardzes majora Roberta Millera uzrunas. Par godu šai gadskārtai tika izlaista sevišķa pastmarka, kura veltīta 1991. gada janvāra notikumiem. Biedrībai šis gads ir vērā ņemams, jo klajā nāca barikāžu piemiņas grāmata “Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata”, kā arī atklāts BAF zinātniskais centrs. Tika atklāta vāciešu fotogrāfa Haralda Šmita fotoizstāde, kā arī BAF jaunā videozāle, kur pastāvīgās barikāžu dienu piemiņas izstādes apmeklētāji varēja noskatīties aculiecinieku fiksētas video liecības par 1991. gada janvāra notikumiem.[23] 19. janvārī arī norisinājās starptautiskā konference barikāžu atcerei Baltijas valstīs “Janvāra barikādes kā tautas pretestības forma totalitārajam režīmam un tās mācības”. Konference norisinājās Kongresu namā. Tika raidīt arī raidījums par barikāžu piemiņas pasākumiem Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā. Februāra sākumā 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonds apbalvoja izsludinātā eseju konkursa “Vienotība uz barikādēm un desmit gadus pēc tam” labāko darbu autorus. Ar dažādām balvām apbalvoja 36 vidusskolēnus un 11 studentus, bet pavisam konkursam tika pieteikti 144 darbi no 55 mācību iestādēm.[24] Būtisks solis uz priekšu tika sperts janvāra notikumu bojā gājušo tuvinieku jautājumā, kur saeima pieņēma lēmumu par pabalsta izsniegšanu 60 latu apmērā kritušo vīriešu bērniem, kā arī Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš abu bojāgājušo milicijas darbinieku atraitnēm pasniedza vienreizēju 300 latu pabalstu.[25] Taču kā nozīmīgāko notikumu jāatzīmē 1991. gada janvāra barikāžu muzeja atklāšanu Krāmu ielā 3. Savas durvis muzejs atvēra 21. augustā, kas bija veltīts konstitucionālā likuma pieņemšanai “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” desmitgadei. Muzeja ekspozīciju un vēsturisko materiāli izveidoja un apkopoja barikāžu atbalsta fonds. Pieminot desmitgadi 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta atklātais sabiedriskais fonds sadarbībā ar Jura Podnieka studiju klajā laida dokumentālu videofilmu “Barikādes – janvāris 1991”.

Baznīcu zvani visā Latvijā 2001. gadā – atbildīgi “Rīga 800” 1991. g. BAF

2002. gadā 12. janvārī tika atklāta fotoizstāde, ko veltīja medicīnas darbiniekiem, kas piedalījās 1991. gada barikādēs. 13. janvārī tradicionāli tika iedegti ugunskuri pie Latvijas Televīzijas Zaķusalā, kur piedalījās aptuveni 100 cilvēku.[26] Uzrunas klātesošajiem teica Saeimas deputāts un viens no atmodas līderiem Romualds Ražuks, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube. Janvāra atceres laikā 16. janvārī pie Vecmīlgrāvja tilta tika nolikti ziedi un veltīts piemiņas brīdis R. Mūrniekam. Uzrunas teica R. Zaļais., R. Ražuks, D. Īvāns, E. Ežmaļa, I. Burvis. Pie Vecmīlgrāvja tilta tika iededzināts ugunskurs, ap kuru sanākušie kopīgi vienojās dziesmām atceroties barikāžu laikus, kā arī cienājās ar tēju un uzkodām. Vakarā 1991. gada barikāžu muzejā norisinājās piemiņas zīmju piešķiršana. Emocijām bagātas uzrunas pieminot un atceroties visus barikāžu dalībniekus teica M. Kostaņecka, V. Mihailovskis, E. Treimane un R. Zaļais. Pēc svinīgās daļas viesi bija aicināti uz muzeja ekspozīcijas apskati un savstarpējām diskusijām. Savukārt 13. janvārī 25 Latvijas iedzīvotājiem Lietuvas vēstnieks Latvijā Petrs Vaitekūns pasniedza Lietuvas Republikas 13. janvāra piemiņas medaļas par līdzdalību Lietuvas neatkarības aizstāvēšanā 1991. gada janvārī un augustā, kuras pasniedz barikāžu dalībnieku atbalsta fonda telpās. Piemiņas brīži arī norisinājās pie Brīvības pieminekļa un Bastejkalnā, kur valsts augstākās amatpersonas un iedzīvotāji nolika ziedus atceroties barikāžu laikā kritušos. Arī Doma laukumā izveidotais ugunskurs pulcēja vairākus desmitus cilvēku, kuri kopīgi atcerējās 1991. gadu.[27] 15. augustā norisinājās barikāžu piemiņai veltīta gleznu izstādes “Ar cerībām nākotni sargājot” atklāšana. Galvenais iniciators bija mākslinieks tēlotāj studijas “Kolorīts” vadītājs H. Blunavs. Taču pasākuma atklāšanas daļā ar ievadvārdiem uzstājās arī R. Zaļais, D. Īvāns un Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore V. Virtmane.

27. jūnijā Saeima pieņēma lēmumu par ēkas nodošanu 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta atklātajam sabiedriskajam fondam īpašumā bez atlīdzības, kā arī tika noteikts, ka ēku fondam ir aizliegts atsavināt. Tas biedrībai pavēra plašākas iespējas attīstīt un paplašināt gan savu darbību, gan muzeja ekspozīciju.

2003. gads iesākās ar ikgadējiem piemiņas pasākumiem Zaķusalā, pie Vecmīlgrāvja tilta, Doma laukumā un upuru piemiņas vietās. Ceremonijā pie Brīvības pieminekļa spēlēja NBS štāba orķestris un piedalījās arī Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti.[28] Piemiņas pasākumos piedalījās Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga, kā arī parlamentārieši, valdības pārstāvji, karavīri un valsts un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Pēc svinīgajiem pasākumiem valsts augstākās amatpersonas devās apmeklēt 1991. gada barikāžu muzeju. Doma baznīcā norisinājās piemiņas koncerts, ko ievadīja mācītāja Gunta Kalmes dievkalpojums.[29] Janvāra pasākumu ietvars 1991. gada barikāžu muzejā rīkoja pieņemšanu, kur Iekšlietu ministrs Māris Gulbis tikās ar barikāžu laikā kritušo iekšlietu sistēmas darbinieku bērniem un Bauskas milicijas darbiniekiem, kuri apsargāja Iekšlietu ministriju OMON uzbrukuma laikā.[30] 14. oktobrī fonda telpās norisinājās diskusijas par barikāžu piemiņas zīmi. Diskusijā piedalījās Z. Zaļais, R. Ražuks, S. Āboltiņa, T. Jundzis u.c. Diskusija tika veidota, lai noskaidrotu 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes nepieciešamību. Saeima bija izskatījusi likumprojektu par valsts apbalvojumiem, kur vienā no punktiem barikāžu piemiņas zīmi bija paredzēts atcelt un pielīdzināt Viestura ordeņa Goda zīmei. Barikāžu dalībnieku atbalsta fonds iebilda pret šādiem grozījumiem, tādēļ tika rīkota diskusija, lai tiktu ņemts vērā viņu viedoklis.[31]

2004. gadā biedrības darbība turpina attīsties un tiek organizētas gan izstādes, gan diskusijas un konkursi. Janvāra barikāžu 13 gadadienu atklāja ar atceres ugunskuru Zaķusalā 13. janvārī. Sanākušos uzrunāja aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Romualds Ražuks un Roberts Millers. Zaķusalā varēja vērot Policijas akadēmijas kora “Justs” un Saldus zemessargu ansambļa priekšnesumus.[32] Divas dienas vēlāk 1991. gada barikāžu muzejs atklāja plakātu izstādi “Atmodas aicinājums”, bet 17. janvārī muzejā bija iespējams noskatīties Antras Cilinskas un Raita Valtera veidoto filmu “Mūsu barikāžu laiks”. Tika izrādītas arī Zigurda Vidiņa dokumentālās filmas “Balti zvani” un “Kurš pavēlēja šāvējiem”. 20. janvārī pēc piemiņas pasākumiem Doma baznīcā norisinājās piemiņas brīdis un koncerts, bet pēc tā Doma laukumā dega ugunskurs, kur kopīgi cilvēki atcerējās par 1991. gada janvāri. 20. augustā tika organizēta konference “Latvijas faktiskās neatkarības atjaunošanas 13 gadadiena” ar mērķi aktualizēt šos problēmjautājumus Latvijas vēsturē, jo tam netiek veltīta pietiekama zinātniskā uzmanība. Tās laikā yika pieņemta rezolūcija aicinot Saeimu 21. augustu pasludināt par svētku dienu.[33] Tā bija veltīta būtiskākajām šī jautājuma problēmām, ar kuras palīdzību biedrība centās aktualizēt šo jautājumu mudinot vēsturniekus tam pievērst daudz lielāku nozīmi, kā arī aicinot saeimu šo datumu ieviest kā svētku dienu, kas varētu veicināt patriotismu sabiedrībā un radītu plašāku izpratni par sarežģītajiem vēstures procesiem Latvijā.[34]

2004. gada janvārī Barikāžu dalībnieku atbalsta fonda vadītājs Renārs Zaļais nosūtīja vēstuli premjeram Eināram Repšem ar lūgumu sniegt palīdzību bojā gājušo tuviniekiem. Šādu lūgumu nosūtīja arī Saeimas priekšsēdētāja un Barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes valdes priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.[35] Rezultātā valdībā piešķīra 3000 latu lielu pabalstu 1991. gada janvāra barikāžu un augusta puča laikā bojāgājušo cilvēku ģimenēm. Tika nodrošināta 500 latu liela pabalsta izmaksāšana Vladimira Gomonoviča, Sergeja Konoņenko, Edija Riekstiņa, Raimonda Salmiņa, Andra Slapiņa un Gvido Zvaigznes ģimenei.[36]

2005. gada atceres pasākumus ievadīja ikgadējā ugunskura aizdedzināšana Zaķusalā 13. janvārī, ar ko aizsākās piemiņas nedēļa, kurā sarīkojumi norisinājās Zaķusalā, Doma laukumā, Ķīpsalā, pie Vecmīlgrāvja tilta un citās piemiņas vietās. Atceres pasākumā pie Vecmīlgrāvja tilta piedalījās Vita Zablovska, Dainis Īvāns, Renārs Zaļais, Vitauts Klimavičus un Edvīns Ežmalis.[37] 20. janvārī norisinājās ziedu nolikšana atdusas un atceres vietās, savukārt Doma baznīcā tika noturēts Dievkalpojums, bet Doma laukumā aizdedzināts barikāžu atmiņu ugunskurs. Šajā gadā pirmo reizi visi tika aicināti uz tikšanos Ķīpsalas izstāžu zālē, kur ieradās iedzīvotāji no visas Latvijas. Neformālā gaisotnē cilvēki varēja atcerēties par 1991. gada notikumiem, kā arī dzirdēt koncertu, kurā tika dziedātas Atmodas laika dziesmas, kur viena no izpildītājām bija Ieva Akurātere.[38] 2005. gadā 1991. gada barikāžu muzejs pirmo reizi piedalījās akcijā “Muzeju nakts”, kurā Latvija iesaistījusies no 2002. gada. Šajā gadā galvenā devīze bija “Gaisma naktī”, kurā ar plašu un iespaidīgu programmu interesentus pārsteidza barikāžu muzejs. Cilvēkiem bija iespēja apmeklēt muzeja patstāvīgo ekspozīciju A. Jakovičas vadībā, kā arī patstāvīgi. Muzejs arī piedāvāja apskatīt Džemmas Skulmes darbu izstādi “No manas darbnīcas”, kur pati autore uzrunāja visus interesentus un sniedza ieskatu savu darbu koncepcijā. Muzeja iniciatīvas dēļ Krāmu ielā 3 bija klausāms zemessardzes 51. kājnieku bataljona vīru ansambļa koncerts, kura dalībnieki atzina, ka arī lielākā daļa no viņiem ir 1991. gada janvāra barikāžu dalībnieki. Pēc tam ar svinīgu uzrunu uzstājās Renārs Zaļais, kam sekoja piemiņas zīmju pasniegšana J. Stradiņam, M. Mozeram, Ģ. Jakovļevam, I. Pugam un J. Lisneram. Svinīgajā brīdī uzrunu teica arī J. Stradiņš. Pēc formālā brīža visi varēja klausīties leģendārās rokgrupas “Pērkons” koncertu, kam sekoja vēl viena piemiņas zīmju pasniegšana aktieriem. Taču noslēgumā norisinājās, Kārļa Dimitera koncerts. Šajā gadā biedrība uzsāka gatavoties nākamā gada atceres pasākumiem, kuros paredzēts atklāt papildinātu muzeja ekspozīciju. Tādēļ 2005. gadā tika izsludināts konkurss par jaunas pastāvīgās ekspozīcijas dizaina koncepcijas izstrādi.

2006. gadā apritēja 15 gadi kopš 1991. gada janvāra barikādēm. Biedrības ēkā bija veikta rekonstrukcija, kuras ietvaros tika atjaunota ēkas fasāde un pabeigta XVII gadsimta portāla restaurācija. Savukārt muzeja telpās tika papildināta tās ekspozīcija, kura sadalījās trīs telpās un interesenti varēja apskatīt padomju virtuvi kā ievada ekspozīciju un pārcelties 1991. gada janvāra barikāžu atmosfērā. Muzejs arī piedāvāja politisko plakātu apskati.[39] Ekspozīciju atklāja 10. janvārī, un Kultūras ministrija tai piešķīra Gada balvu. Atklāšanā piedalījās valdības un Kultūras ministrijas pārstāvji, kolēģi no citiem Rīgas muzejiem, kā arī 1991. gada barikāžu biedrības biedri. Ar uzrunām uzstājās muzeja direktors R. Zaļais, ministru prezidents A. Kalvītis, Kultūras ministre H. Demakova un Muzeju valsts pārvaldes priekšnieks J. Garjābs. Atklāšanas ietvaros Latvijas Bankas prezidents I. Rimšēvics prezentēja un pasniedza jauno lata monētu, kura tika izveidota janvāra notikumu piemiņai “Janvāris. 1991.”. Svinīgās daļas beigās tika izteiktas atzinības darba grupas dalībniekiem un māksliniekiem – R. Zaļajam, I. Kokinai, M. Deģim, Z. Zaķei, A. Grīnvaldei, I. Ozoliņai un V. Rubulim. 12. janvārī arī Latvijas Pasts laida klajā savu vēlējumu barikāžu piemiņai – atklātni. 13. janvāra rītā sākās atceres nedēļa, kuru atklāja ar ugunskura iedegšanu Doma laukumā, kas dega katru dienu līdz pat 20. janvārim. Par to rūpējās jaunsargi no dažādām Latvijas vietām, lai katru dienu Doma laukumā virmotu 1991. gada janvāra sajūtas un atmiņas.[40] Šajā dienā Kara muzejā tika atklāta grāmata “Nevardarbīgā pretošanās: Latvijas pieredze”, kuras prezentēšanai un iztirzājumam tika veltīta starptautiska konference ar tādu pašu nosaukumu. Grāmatā rakstus apkopoja akadēmiķis Tālavs Jundzis un biedrības prezidents Renārs Zaļai.[41] 13. janvāra vakarā piemiņas ugunskurs tika aizdedzināts arī Zaķusalā, kur pulcējās vairāki tā barikāžu laika aizstāvētāji. Ieradušies bija aptuveni simts cilvēku, kuru starpā bija Ministru prezidents A. Kalvītis, ārlietu ministrs A. Pabriks, NBS komandieris G. A. Zeibots un Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs N. Zernis.[42] 16. janvārī Nacionālajā teātrī bija iespēja dzirdēt pirmatskaņojumu N. Beļska un J. Kulakova kantātei “Vēstules uz bruģa”, kurā apvienojās rokgrupa “Pērkons”, Nacionālo bruņoto spēku štāba pūtēju orķestris, tautas mūzikas ansamblis “Auļi”, dziedātāja Zane Šmite, Dobeles zemessardzes ansamblis, koris “Ave Sol” un mākslinieks Nauris Puntulis.[43]

20. janvārī norisinājās piemiņas brīži Meža kapos, pie Brīvības pieminekļa un Bastejkalnā. Rīgas Doma baznīcā norisinājās ekumēniskais dievkalpojums, taču pēc tam bija paredzēts piemiņas pasākums ar dziedāšanu Doma laukumā, bet šī gada janvārī bija liels sals, tādēļ kopējo dziedāšanu un Jāzepa Vītola “Gaismas pils” tika pārcelta uz Doma baznīcu. Pēc tam norisinājās piemiņas pasākums Ķīpsalā, kur piedalījās ansambļi “Iļģi”, “Vilki”, “Lidojošais paklājs”, “Patina”, “Auļi”, “Skandinieki”, “Vēstules uz bruģa”, kā arī NBS štāba orķestra pūtēju ansamblis.[44] Muzikālajiem priekšnesumiem pastarpināti ar uzrunām un atmiņām uzstājām barikāžu organizētāji un dalībnieki. [45]

Šis gads arī atspoguļo muzeja ekspozīcijas attīstību, neskaitot tā papildinājumu, tika izveidots muzeobuss, kurš nākamajos gados veica izbraukums uz dažādām Latvijas skolām. Taču maijā norisinājās muzeju nakts, kurā otro gadu pēc kārtas piedalījās arī 1991. gada barikāžu muzejs. Šī gada devīze bija “Veselā miesā – vesels gars”, jo šajā pat laikā Rīga bija pasaules čempionāta hokejā galvenā organizatore. Tādēļ arī barikāžu muzeja tēma bija “Sports un barikādes”. Muzeju naktī tika demonstrēta Marutas Jurjānes filma “Sportisti atceras barikādes” uz muzeobusa ārējās sienas. [46] Paralēli tam apmeklētājiem bija atvērta patstāvīgā muzeja ekspozīcija un skatām muzikāli priekšnesumi, kuros piedalījās skolēnu pūtēju orķestris, Vecumnieku pagasta sieviešu vokālais ansamblis “Vēja meitenes”, Misas zemessargu ansamblis.

Kongresu namā varēja apskatīt Lietuvas Nacionālās bibliotēkas foto dokumentāro liecību izstādi, kas veltīta 1991. gada janvāra notikumiem.  Šajā atceres gadā Rīgas dome, pēc 1991. gada barikāžu dalībnieku izskatītā iesnieguma, 18. janvārī nolēma piešķirt vienreizēju finansiālu atbalstu 1991. gada janvārī traģiski bojāgājušo ģimenēm.

2007. gada piemiņas nedēļa tika uzsākt ar ugunskura aizdedzināšanu Zaķusalā, taču šoreiz tam bija paredzēta īpaša liesma. Šajā gadā bija Latvijas armijas pirmā komandiera Oskara Kalpaka 125. dzimšanas diena, tādēļ liesmu ugunskura aizdegšanai tika atvesta no komandiera dzimtajām mājām “Liepsalas”. Uz uguns aizdegšanu “Ticības liesma” bija pulcējušies aptuveni simts cilvēku, tostarp, barikāžu laika Zaķusalas aizstāvji, Rīgas domes pārstāvji, Nacionālo bruņoto spēku, Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vadība.[47] 16.ajnvārī atceres pasākums norisinājās Vecmīlgrāvī, pieminot pirmo 1991. gada janvāra barikāžu upuri. 20. janvārī norisinājās ikgadējie piemiņas un atceres brīži Otrajos Meža kapos, pie Brīvības pieminekļa, Bastejkalnā un Doma laukumā, kur visas dienas garumā dega piemiņas ugunskurs. Bijušie Bauskas miliči ar kritušo tuviniekiem ieturēja piemiņas brīdi Iekšlietu ministrijā, godinot tur kritušos, kam sekoja pieņemšana pie Iekšlietu ministra Ivara Godmaņa, kur klātesošie gremdējās atmiņās par 1991. gada janvāra notikumiem. Pēc piemiņas brīžiem norisinājās piemiņas pasākums Rīgas domē, kur bijušos Bauskas miličus un bojā gājušo tuviniekus uzrunāja R. Ražuks, R. Zaļais u.c. izsakot pateicību. Pēc tā Kara muzejs pulcēja barikāžu dalībniekus, kur tos uzrunāja Aizsardzības ministrs, T. Jundzis, R. Ražuks, A. Kociņš u.c. Barikāžu dalībnieku atbalsta fondam izdevās realizēt piemiņas pieminekļa uzstādīšanu pie Saeimas nama, kuru atklāja 20. janvāra vakarā. Tā ir 1,75 m augsta piramīda, kura mums atgādina par barikādēm un to aizstāvjiem. To atklāja M. Brauna komponētās “Saule, Pērkons, Daugava” skaņās, kuras pavadīja jaunsargu svinīgo gājienu. Ar atklāšanas uzrunām uzstājās valsts prezidente Vaira – Vīķe Freiberga, saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis, Rīgas vicemērs Jānis Birks, bet aizlūgumu noturēja Latvijas Evaņģēliskās luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.[48] Barikāžu muzejā un Kara muzejā bija vērojamas dokumentālās filmas – “Kurš pavēlēja šāvējiem”, “Uzvarai nolemtie”, “Mūsu barikāžu laiks”, “Sportisti uz barikādēm”. Taču Rīgas Domā norisinājās piemiņas svētbrīdis. Visas dienas garumā interesenti varēja apskatīt muzeja ceļojošo ekspozīciju muzeobusā, kur tika arī demonstrēti video sižeti par barikāžu laiku bet muzejā visi tika aicināti aplūkot ekspozīciju “1991. gada barikādes”. Par mūziku rūpējās Nacionālo bruņoto spēku orķestris, Jelgavas zemessardzes ansamblis un saksofonists Imants Skuja.[49]

Barikāžu muzejs sadarbībā ar Iekšlietu ministriju rīkoja barikāžu vēstures dienu, kur bijušie Bauskas milicijas darbinieki stāstīja skolēniem par janvāra notikumiem un OMON kaujinieku uzbrukumu. Arī šajā gadā 1991. gada barikāžu muzejs piedalījās muzeju naktīs, kuras rīkoja atbilstoši akcijas “Francijas pavasaris” tematikai. Tādejādi sadarbībā ar Baltija Kara vēstures asociācijas dalībniekiem Krāmu ielā bija vērojama kara spēle ar barikāžu ieņemšanas ainu 1830. gadā. Muzeju naktī Krāmu iela bija aizbarikādēta ar muzeobusu, lai atgādinātu par tehnikas barikādēm 1991. gada janvārī. Garām barikādei bija iespējams tikt vienīgi ar speciālām caurlaidēm, kuru izsniegšanu modri uzmanīja vīri milicijas formas tērpos. Uz muzeobusa ekrāna apmeklētāji varēja vērot J. Kulakova un N. Beļska kantātes “Vēstules uz bruģa” ierakstu.

Ar katru gadu biedrībai ir iespēja aptvert plašāku darbības mērogu un veidot izaugsmi, tādēļ arī 2008. gads ir daudzveidīgs gan pasākumu organizācijā, gan sadarbības veicināšanā. Janvārī norisinājās ikgadējie piemiņas brīži Zaķusalā, pie Vecmīlgrāvja tilta, Meža kapos, pie Brīvības pieminekli, Doma laukumā un Bastejkalnā. Šajā gadā Doma laukumā bija iespēja dzirdēt Valsts policijas orķestra koncertu, savukārt pie ugunskura bija Rīgas vīru koru sadziedāšanās. Doma laukumā 1991. gada barikāžu muzejs kopā ar 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrību 20. janvārī izsludināja akciju “Iepazīsti barikāžu objektus”, kuras laikā ikviens interesents varēja iepazīties barikāžu galvenajiem aizsargājamajiem objektiem un iepazīties ar nelielām ekspozīcijām. Katram dalībniekam muzeobusā tika izsniegtas leģendas, kurās redzama shēma ar septiņiem barikāžu laika aizsargājamiem objektiem – Augstākā Padome, Latvijas Radio, LTF mītne, Ministru Padome, Iekšlietu ministrija, Telefonu, telegrāfu centrāla, Latvijas televīzija Zaķusalā. Tādejādi dalībniekiem bija jāatrod katrs objekts, kur saņēma attiecīgu zīmogu.[50] Paralēli tam bija iespēja iepazīties ar janvāra notikumiem ekspozīcijās gan muzeobusā, gan 1991. gada barikāžu muzejā, kur arī tika demonstrēta dokumentālā filma “Mūsu barikāžu laiks”. 18. janvārī Krāmu ielā 3 tika pasniegtas 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes, kā arī visu 2008. gadu sadarbībā ar Latvijas Republikas Saeimu norisinājās barikāžu dalībnieku apzināšana un piemiņas zīmju pasniegšana. Maijā muzeja telpās tik atklāta mākslas izstādes ar Jāņa Rozentāla mākslas vidusskolas audzēkņu darbiem “Es te biju!”. Visa gada garumā arī muzeobus veica izbraukumus uz dažādām pilsētām, lai iepazīstinātu skolēnus ar ceļojošu ekspozīciju.  2008. gada muzeju naktīs piedalījās ar devīzi “Domā par Latviju – piemini barikādes”. Tika rīkoti arī dažādi tematiskie pasākumi Latvijas skolu audzēkņiem, kas veltīti Latvijas valsts proklamēšanas 90 gadadienai. Būtisks arī fakts, ka 1991. gada barikāžu muzejs saņēma atkārtotu muzeja akreditāciju, kā arī nopietni uzsāka sagatavošanās darbu izstāžu ciklam “Klātbūtne” Doma baznīcā sadarbībā ar foto mākslinieku I. Gradovski. LR faktiskās neatkarības atjaunošanas gadadienā 21. augustā 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības zālē tika pasniegts Latvijas Republikas Valsts apbalvojums “1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīme”.[51] Šajā gadā tika veidota sadarbība ar LR Kultūras ministriju, Rīgas domi, IM, AM, lauku pašvaldībām, Kultūrkapitāla fondu, Muzeju pārvaldi, laikrakstu “Latvijas Avīze”, izdevniecību “Zvaigzne” u.c.

2009. gada barikāžu piemiņas nedēļa iesākās 13. janvārī ar tradicionālā ugunskura aizdegšanu Zaķusalā, kur piemiņas brīdī piedalījās daži simti cilvēku, no kuriem 150 jaunsargi no visas Latvijas. Šī gada atceres pasākumā arī tika pieminēts mūžībā aizgājušais Latviešu virsnieku apvienības priekšsēdis Roberts Millers, kurš 1991. gada barikāžu laikā bija Zaķusalas aizsardzības štāba priekšnieks (viņš katru gadu bija starp piemiņas pasākuma dalībniekiem Zaķusalā).[52] 20. janvārī visas dienas garumā arī Doma laukumā un pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas blakus 1991. gada janvāra barikāžu piemiņas plāksnei tika aizdegts ugunskurs, atgādinot par barikāžu notikumiem. Atceres pasākumi tika organizēti piemiņas un atdusas vietās – pie Vecmīlgrāvja tilta, Otrajos Meža kapos, pie Brīvības pieminekļa, Bastejkalnā. Doma laukumā visi interesenti varēja apskatīt ceļojošo ekspozīciju muzeobusā, bet 1991. gada barikāžu muzejā norisinājās dokumentālo filmu demonstrēšana – “Balti zvani”, “Kurš pavēlēja šāvējiem”, “Uzvarai nolemtie”, “Mūsu barikāžu laiks”, “Sportisti uz barikādē”. [53] 13. janvārī Barikāžu biedrības telpās norisinājās svinīgs pasākums, kurā Latvijas neatkarības aizstāvjiem pasniedza 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Apbalvojumus piešķīra piemiņas zīmes valde, kuru vadīja Saeimas priekšsēdis Gundars Daudze un Saeimas priekšsēža aicināti valdes locekļi – 1991. gada barikāžu muzeja direktors R. Zaļais, rakstniece un žurnāliste M. Kostaņecka, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis un Saeimas Kancelejas direktors Māris Šteins.[54] 2009. gadā janvāra notikumu piemiņas pasākumu ietvaros Doma baznīcā tika atvērta Ilgvara Gradovska foto izstāde “Klātbūtne”. Izstādes ekspozīcija bija sadalīta divās daļās, kurās atspoguļoti foto kadri par barikādēm Doma laukumā un Rīgas Domā. 1991. gada barikāžu muzeja mākslinieks Valdis Rubulis izstādi tieši sasaista ar barikāžu muzeju, jo šīs fotogrāfijas bija pirmais un vienīgais materiāls, uz ko balstījās un tapa muzejs.[55]

Maijā 1991. gada barikāžu muzejs piedalījās ikgadējā muzeju naktī, kura 2009. gadā risinājās tematikā “ceļojums”, tādēļ tika izdota pozitīva devīze “Kur ta’ tu nu biji?”. Barikāžu muzejs piedalījās ar devīzi “No pagātnes uz nākotni”. Muzeobuss demonstrēja J. Kulakova un N. Beļinska kantāti “Vēstules uz bruģa”. Muzejā bija apskatāms jauns mākslas salons jeb galerija “SUPERNOVA”, kura piedāvāja sajusties kā mājās, neatrodoties mājās. Jebkurš interesents varēja apskatīt Jāņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas audzēkņu darbu izstādi “ES TE BIJU”, kā arī Regīnas Šulces vadītās kinoamatieru studijas kinodarbu demonstrēšanu. Kā katru gadu arī šajā apmeklētājiem bija atvērta 1991. gada barikāžu muzeja patstāvīgā ekspozīcija.

2010. gada janvārī 1991. gada janvāra piemiņas nedēļa sākās ar ugunskura iedegšanu Zaķusalā, kur ieradās barikāžu dalībnieki, kā arī jaunsargi no Jēkabpils, kuri liecināja par jaunas, patriotiskas paaudzes pieaugšanu.[56] Atceres ugunskuri kūrās visā Latvijā kā vienotības simbolis. Visu nedēļu turpinājās atceres pasākumi barikāžu dalībnieku atdusas un piemiņas vietās – pie Vecmīlgrāvja tilta, Otrajos Meža kapos, pie Brīvības pieminekli, pie Iekšlietu ministrijas, Bastejkalnā, pie Saeimas ēkas. 20. janvāra rītā Valsts prezidents Valdis Zatlers tikās ar jaunsardzes pārstāvjiem, apmeklēja Barikāžu muzeju un tad iededza piemiņas ugunskuru Doma laukumā. Vakarā ap ugunskuru atmiņās dalījās barikāžu dalībnieki, kā arī vienojās kopējās dziesmās ar Rīgas vīru kori “Tēvzeme”, un vīru kopu “Vilki”.[57] Arī šajā gadā Krāmu ielā 3 svinīgi tika pasniegts Valsts apbalvojums barikāžu dalībniekiem par viņu drosmi un pašaizliedzību 15. un 21. janvārī.[58] Savukārt pēdējā piemiņas nedēļas dienā Doma laukumā ikvienam interesentam bija iespēja apskatīt 1991. gada barikāžu muzeja ceļojošo ekspozīciju muzeobusā.[59]

2010. gada muzeju nakts tēma bija ekoloģija un Latvijā tā noritēja ar moto “Par tīru pasauli”, kur 1991. gada barikāžu muzejs piedalījās ar devīzi “Brīvība”. Muzeja telpās norisinājās J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas audzēkņu darbu izstās “Brīvības” atklāšana. Tika demonstrēta J. Kulakova un N. Beļska kantāte “Vēstules uz bruģa”, taču visiem bija iespēja arī nobaudīt barikāžu laika tēju un sviestmaizes. Visa vakara garumā arī bija apskatāma 1991. gada barikāžu muzeja pastāvīgā ekspozīcija.[60]

Augustā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis izdeva rīkojumu par īpašas darba grupas izveidi, kurai jārūpējas par savlaicīgu darbu organizēšanu 1991. gada barikāžu divdesmitās gadadienas atceres nedēļai. Par grupas vadītāju izvirzīja kultūras ministru Intu Dālderi, bet tajā vēl strādāja Ministru prezidenta biroja vadītāja, pārstāvji no Iekšlietu, Ārlietu, Kultūras, Aizsardzības, Finanšu, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī no Rīgas pils un 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības.[61] Gatavojoties 20 gadadienas atceres pasākumiem izveidoja pasākumu logo konkursu, kurš noslēdzās 2010. gada decembra beigās. Tajā piedalījās jaunieši no 6 līdz 14 gadu vecumam iesūtot 74 darbus.[62]

2011. gadā norisinājās barikāžu 20 gadadienas atceres pasākumi. 13. janvārī norisinājās izstādes atklāšana Doma baznīca “Doms. 1991. janvāris”, kas bija veltīta 20. gadadienas atcerei, kā barikāžu garīgajam centram, kur aizstāvji gan atpūtās, gan saņēma medicīnisko palīdzību. Šajā pašā datumā arī tika aizdedzināts piemiņas ugunskurs Zaķusalā, uzsākot 1991. gada janvāra barikāžu piemiņas nedēļu. 1991. gada barikāžu muzejā bija apskatāmas skolēnu mākslas konkursa “Barikādēm 20” izstāde, kā arī Gunāra Janaiša izstāde “Tad un tagad”, kas bija veidota no fotogrāfijām pilsētvidē kā veltījums gadadienai. 15. janvārī Izstāžu centrā Ķīpsala tika organizēta barikāžu dalībnieku tikšanās, kur demonstrēja barikāžu videomateriālus un varēja vērot koncertu ar dažādu mākslinieku, koru un ansambļu dalību. Pasākuma dalībniekus uzrunāja Latvijas Valsts augstākās amatpersonas, Tautas frontes vadītāji un barikāžu dalībnieki. Tā ietvaros arī tika apbalvoti un izteiktas atzinības visiem laureātiem, kuri piedalījās logo konkursā “1991. gada barikāžu 20. gadadienas atceres pasākumu logo konkurss”.[63] 16. janvārī 1991. gada barikāžu muzejs piedāvāja iespēju noskatīties dokumentālo filmu par vēsturiskajiem notikumiem, kā arī aicināja visus uz atceres pasākumu pie Vecmīlgrāvja tilta. 19. janvārī Latvijas Zinātņu akadēmijā tika organizēta zinātniski praktiskā konference “Barikādes ar barikāžu aizstāvju acīm”. Tika organizēti arī piemiņas brīži 1991. gana janvāra barikāžu upuriem, un noturēts ekumēniskais dievkalpojums Rīgas Domā. Doma laukumā izveidoja ikgadējo ugunskuru, kur norisinājās barikāžu dalībnieku tikšanās un viņu atmiņu stāsti, rīkota iestiprināšanās virtuve, kā arī organizēti dažādi uzdevumi. Ugunskurs tika iedegts arī pie Saeimas ēkas. Visā Latvijā tika organizēta vienota vēstures stunda skolās, kas bija veltīta barikāžu atcerei. Pasākumu ietvaros arī noslēdzās skolēnu patriotiskās audzināšanas projekts “Tik tev Latvijas, cik Tavā sirdī iekšā” Kara muzejā, kur tika izstādīti skolēnu darbi no visas Latvijas.[64] Tas bija veltīts 1991. gada barikādēm, aicinot izvērtēt, un apzināties savu dalību valsts veidošanā, kā arī mudinot jauniešos vienotību un patriotisma jūtas.

Ikgadējais pasākums Muzeju nakts 2011. gadā tika rīkots “ieklausoties savu kaimiņu valodā”, tādēļ 1991. gada barikāžu muzejs šajā gadā apmeklētājiem piedāvāja pastāvīgo ekspozīciju un neparastas fotogrāfijas un filmas ar devīzi “Foto pie kaimiņa”.[65]

2012. gadu aizdedza piemiņas ugunskurs Zaķusalā, kas atgādināja par 1991. gada barikāžu notikumiem un upuriem. Taču dienu pirms atceres nedēļas sākšanās Rīgas Kongresu namā tika atklāta Lietuvas bērnu zīmējumu izstāde “1991. gada janvāris bērnu acīm”, kas veltīta 1991. gada 13. janvāra Lietuvas notikumu atcerei.[66] Atceres pasākumi tradicionāli norisinājās ar piemiņu brīžiem pie Vecmīlgrāvja tilta, Otrajos Meža kapos, pie Brīvības pieminekļa, Bastejkalnā, pie LR Saeimas. Upuru godināšanā un ziedu nolikšanā piedalījās gan valsts augstākās amatpersonas, gan barikāžu dalībnieki.[67] Dienas vakarā ikvienas bija gaidīts uz koncertu “Mirkļi ugunskura atblāzmā” Rīgas Domā. 19. janvārī 1991. gada barikāžu muzejs rīkoja grāmata “Barikādes barikāžu aizstāvju acīm” atvēršanu, kas bija iepriekšējā gadā rīkotās zinātniski praktiskās konferences apkopojums, kur iekļauti ziņojumi, kas atsedz daudz ko jaunu un vēl nezināmu. 20. janvārī atceres ugunskuru Doma laukumā kopā aizdedza Valsts prezidents Andris Bērziņš, barikāžu laika Tautas Frontes priekšsēdētājs R. Ražuks, Barikāžu muzeja direktors R. Zaļais un jaunsargs A. Kuzins. Domu laukumā arī jebkuram bija iespēja apskatīt ceļojošā muzeobusa ekspozīciju. Muzeobusu aizstāvju atceres dienā apmeklēja gan barikāžu dalībnieki, gan jaunieši un skolnieku grupas. Arī šajā gadā Muzeobus ir lielisks instruments, lai ieinteresētu jauniešus par šiem nesenās vēstures notikumiem un radītu izpratni par to sarežģītību un upuriem, kādi bija nepieciešami neatkarības atgūšanai. Ceļojošā izstādē devās izbraucienos uz dažādām Latvijas skolām.

Muzeju nakts šajā gadā tik rīkota jūras un zilās krāsas noskaņās, kur 1991. gada barikāžu muzejā norisinājās “Barikāžu zilās naktis”. Tajā interesenti varēja iepazīties ar pastāvīgo ekspozīciju un iejusties barikāžu laika naktīs, kā arī bija ekskluzīva iespēja apskatīt 1991. gada barikāžu muzeja ēkas viduslaiku pagrabu.[68]

Arī 2013. gads iesākās ar janvāra atceres pasākumiem, ietverot ugunskura iedegšanu Zaķusalā, piemiņas pasākumu pie Vecmīlgrāvja tilta, kā arī ziedu nolikšanu upuru piemiņas vietās. Doma laukumā paralēli barikāžu piemiņas ugunskuram atradās arī Muzeobus. Šajā gadā 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība sadarbībā ar Latvijas okupācijas muzeju uzsāka projektu ”Vienotas 20. gadsimta vēstures izpratnes veicināšanai” realizāciju. Projekta mērķis bija sabiedrības integrācija un vienotas 20.gs. vēstures notikumu izpratnes veicināšana galvenokārt vidusskolēniem, taču netiešā mērķauditorija bija arī vēstures skolotāji. To uzsāka 2013. gada 1. novembrī, bet tas noslēdzās 2014. gada 31. oktobrī. Tādejādi tā ietvaros paredzēja veikt arī izbraukuma ekskursijas ar muzeobusu un vēsturisko rekonstrukciju spēļu organizēšanu. Šī gada novembrī Barikāžu piemiņas zīmes valde nolēma iedibināt Pateicības rakstu, lai godinātu un izteiktu pateicību visiem tiem, kas sniedza savu ieguldījumu 1991. gada janvāra un augusta notikumos. Tos piešķīra personām, kuras nav apbalvotas ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Šī gada Muzeja nakts tika pavadīta zaļās krāsas un meža noskaņās, kur 1991. gada barikāžu muzejs piedalījās pasākumā kā “Štābiņš mežā”. Visa vakara garumā apmeklētājiem bija iespēja apskatīt patstāvīgo muzeja ekspozīciju, taču no 20:00 līdz 22:00 interesentiem bija iespēja “slepenajā meža štābiņā” atrisināt dažādus uzdevumus, kas saistīti ar barikāžu laiku.[69]

2014. gads iesākās ar ikgadējiem piemiņas pasākumiem 1991. gada janvāra barikādēm Zaķusalā, pie Vecmīlgrāvja tilta un Rīgas centrā. Taču šis gads iezīmē ļoti būtisku notikumu Krāmu ielā 3, jo 1991. gada barikāžu muzejā 17. janvārī tika atklātas trīs jaunas zāles, tādejādi paplašinot muzeja ekspozīciju no trīs uz sešām zālēm, kas ļauj parādīt daudz plašāku informācijas apjomu. Šajā zālēs var iepazīties ar uzbrukumu Iekšlietu ministrijai un Bastejkalnam, barikāžu atbalsi pasaulē, kā arī aplūkot dažādus interesantus priekšmetus.[70] 2014. gadā tika uzsākta jauna tradīcija – rekonstrukciju spēļu organizēšana “Barikāžu laiks”. 18. janvārī ikviens tika aicināts uz barikāžu rekonstrukcijas spēli Zaķusalā, kur skolēni cēla koka un salmu barikādes, veica uzdevumus sadarbībā ar 1991. gada Barikāžu dalībniekiem, klausījās šo cilvēku atmiņas un varēja iestiprināties lauku virtuvē, tādā veidā iejūtoties janvāra notikumus. Galvenais mērķis bija veidot jauniešos vienotu izpratni par vēsturi, bet arī veicināt izpratni par valsts tapšanu un tautas vienotību, citējot R. Zaļo :“Vajag jauniešiem pateikt, kā mūsu valsts pastāv. Lai neiedomājas, ka mūsu valsts tapa un atjaunojās pati par sevi. Nu, nebija tā”.[71] 20. janvārī pie bijušās Iekšlietu ministrijas ēkas tika atklāta barikāžu notikumiem veltīta piemiņas plāksne. Atklāšanas pasākumā piedalījās augstākās valsts amatpersonas, Iekšlietu ministrijas vadība, barikāžu notikumu dalībnieki, toreizējie Bauskas miliči un barikāžu laikā bojāgājušo ģimenes locekļi.[72] Piemiņas ugunskurs tika aizdedzināts arī Doma laukumā, kā arī 20. janvāra vakarā Rīgas domā bija svētbrīdis un koncerts.[73]

Maijā muzejs tradicionāli piedalījās muzeju naktī, kur galvenais moto bija “Sarkanā krāsa – dzintars”. Šajā gadā visiem interesentiem acis priecēja jaunatvērtās ekspozīcijas sešās zālēs. Latvijas Republikas Saeimā tika iesniegts likumprojekts “Par 1991. gada barikāžu dalībnieku sociālo nodrošinājumu un pensijām”, tādēļ 22. augustā barikāžu muzejā tika rīkota zinātniski praktiskā konference “Vēsturisko notikumu dalībnieku nozīme šodienas aizsardzības spēju stiprināšanā”.

2015. gads tradicionāli iesākās ar janvāra piemiņas pasākumiem Zaķusalā, kur pie pieminekļa barikāžu aizstāvjiem “Acis” tika iedegts atceres ugunskurs un jaunsargi nodeva zvērestu, atceres brīži notika arī pie Vecmīlgrāvja tilta un barikāžu upuru piemiņas vietā. Rīgas Domā norisinājās atceres koncerts “Klātbūtne” ar Knuta Skujenieka dzejas rindām. 1991. gada barikāžu muzeja telpās tika atklāta izstāde “ Brīvprātīgie kārtības sargi barikādēs”. Šī gada muzeja naktis tika rīkotas Raiņa un Aspazijas garā, kur 1991. gada barikāžu muzejā varēja apmeklēt pasākumu “Ēnu dejas”. Ēnu dejās bija iespēja vērot atdzīvinātus Raiņa un Aspazijas literāro darbu tēlus. Augustā tika nosvinēta 1991. gada barikāžu biedrības 20-gade.

2016. g. norisinājās barikāžu 25. gadadienai veltītie pasākumi. Doma laukumā notika barikāžu rekonstrukcijas akcija, kuras laikā Doma laukumā dega ugunskuri, pie tiem dežūrēja brīvprātīgie, bija aplūkojama vēsturiskā barikāžu laika tehnika, uzstājās pazīstamas mūzikas grupas un kolektīvi. Līdztekus Doma laukumā varēja iegūt arī plašu informāciju par 1991. gada janvāra notikumiem, jo skanēja vēsturiskie barikāžu laika Latvijas Radio ziņu ieraksti un bija aplūkojami 1991. gada barikāžu fotoattēli. 20. janvāra pasākumi sākās ar dievkalpojumu Rīgas Domā. Šajā dienā notika arī 1991. gada barikāžu laukuma atklāšanas pasākums. Laukums atrodas pretim Bastejkalnam starp Zigfrīda Meierovica bulvāri, Torņa ielu un Smilšu ielu. Par vienu no lielākajiem pasākumiem kļuva koncerts Rīgas Domā “Ar Domu par rītdienu”. Koncertā piedalījās Renārs Kaupers, Aija Andrejeva, Goran Gora, Latvijas Radio koris Kaspara Putniņa vadībā u.c.. 2016. gada janvāra sākumā tika uzņemta filma “Barikāžu stāsti”, kas ir veidota no barikāžu dalībnieku atmiņām, kuras Valsts kanceleja sadarbībā ar LETA iemūžināja Rīgā, Liepājā un Valmierā. Visi 196 atmiņu stāsti tiks nodoti LNVM, Latvijas Nacionālajam arhīvam un 1991. g. barikāžu muzejam[74].

Muzeju nakts laikā muzejā bija apskatāma videoinstalācija “Caur durvīm uz barikādēm”, kā arī pirmo reizi tika piedāvāta iespēja aplūkot nama III stāva gaiteņa un kādreizējā nama īpašnieka kabineta greznos klasicisma griestu un sienu gleznojumus[75].

2017. g. tradicionāli iesākās ar janvāra atceres pasākumiem – ugunskura iedegšanu Doma laukumā esot klāt Latvijas Republikas prezidentam R. Vējonim. Turpat Doma laukumā apmeklētājiem bija pieejams Barikāžu muzeja “Muzeobuss” ar tajā izvietoto izstādi. Diena noslēdzās ar svētbrīdi un barikāžu dalībniekiem veltītu koncertu “Uz jaunajām debesīm” Rīgas Domā. Pie valdības nama tika izrādīta filma “Barikāžu stāsti”. No janvāra līdz pat nākamā gada maijam muzeja telpās bija apskatāma Jaņa Rozentāla Mākslas skolas audzēkņu darbu izstāde „Brīvība”, kuras ietvaros topošie mākslinieki tika aicināti dalīties savās izjūtās un atklāsmēs par jēdzienu „brīvība”[76]. Tāpat muzejā bija apskatāma Latvijas skolu skolēnu (6.-12.kl.) darbu izstāde “Mans barikāžu stāsts”. 53 skolēni bija izveidojuši stāstu par savas ģimenes piedalīšanos barikāžu laika notikumos, un 11 Latvijas skolas ir iesūtījušas darbus par 1991. gada notikumiem skolas darbinieku un skolēnu atmiņās.

22.jūnijā Saeima pieņēma jaunu likumu, kas paredzēja piešķirt īpašu statusu 1991.gada barikāžu dalībniekiem. Likums nosaka personu loku, kas atzīstamas par barikāžu dalībniekiem. Tie ir cilvēki, kuri apbalvoti ar 1991.gada barikāžu piemiņas zīmi vai kuriem piešķirts pateicības raksts par piedalīšanos Latvijas neatkarības aizstāvēšanā 1991.gada janvārī un augustā. Tika noteikts, ka par barikāžu dalībniekiem atzītas personas varēs saņemt noteikta parauga apliecības, kurus izsniegs 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrība.

Saskaņā ar likumu, pašvaldībām ir tiesības savos saistošajos noteikumos barikāžu dalībniekiem paredzēt sociālās garantijas, piešķirt NĪN atlaides, kā arī atvieglojumus pašvaldības nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā[77].

2018. g. 1. janvārī jaunais likums “Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu” stājās spēkā[78]. Janvārī norisinājās tradicionālie barikāžu piemiņas pasākumi. Koncertā Doma baznīcā šogad piedalījās Rīgas mūzikas skolu apvienotais simfoniskais orķestris, LKA jauktais koris “Sōla” u.c.

2018. g. muzeju nakts tēma ir bijusi „Šūpulis”, tādējādi iekļaujoties valsts simtgades stāstā: katras tautas un nācijas pastāvēšanu nodrošina šūpulis. Valsts dibināšanas un pastāvēšanas jēga rodama rūpēs par ģimenes, dzimtas un tautas šūpuli. 1991. g. barikāžu muzeja apmeklētājiem tiks rādīta speciāli veidota prezentācija “Barikādes – atjaunotās Latvijas šūpulis”, kas uzskatāmi demonstrēja, kā barikāžu vietas mainījušās un “izaugušas” no 1991.gada līdz mūsdienām.

Aprīlī valdība atbalstīja 67 521 eiro piešķiršanu 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrībai, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar barikāžu dalībnieka statusu apliecinošu apliecību izgatavošanu, izsniegšanu un lietvedību. No 20. jūnija 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība sāka apliecību izsniegšanu. 1991. gada barikāžu dalībnieka apliecības tiek izsniegtas bez derīguma termiņa ierobežojuma un bez maksas. Barikāžu dalībnieku reģistrācija tiek veikta, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un valsts apbalvojuma “1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme” apliecības vai pateicības raksta par dalību barikādēs. Barikāžu dalībnieka apliecība paredzēta uzrādīšanai valsts un pašvaldību iestādēs, saskaņā ar likumu “Par 1991. gada barikāžu dalībnieku statusu”[79].

Lai aptvertu pēc iespējas plašāko cilvēku loku, 1991. g. barikāžu dalībnieku biedrība regulāri rīko izbraukumus pa Latvijas reģioniem. Izbraukumu laikā barikāžu aizstāvjiem tiek pasniegti pateicības raksti un barikāžu dalībnieka statusa apliecības. 2018. g. jūlijā norisinājās pirmais tāds izbraukums: biedrības pārstāvji devas uz Vidzemes pilsētām – Limbažiem, Valmieru, Madonu u.c.

Izbraukuma laikā 1991. g. barikāžu muzejā norisinājās remontdarbi. 21. augustā, pieminot Latvijas faktiskās neatkarības atjaunošanas gadadienu, tika svinīgi atklāta ekspozīcijas jaunā ievaddaļa – “Muzejs sākas no ārdurvīm”. Pārmaiņu rezultātā līdz šim neizteiksmīgā muzeja kāpņutelpa tika padarīta gaišāka un iekšā aicinoša, izvietojot tajā izteiksmīgākās barikāžu dalībnieku fotogrāfijas, kā arī vienu no barikāžu atpazīstamākajiem simboliem – degošo ugunskuru.

2019. g. janvāri norīta dažādi barikāžu piemiņas pasākumi. 1991. g. barikāžu muzeja apmeklētāji 20. janvārī tika aicināti apmeklēt bezmaksas ekskursijas gida pavadībā. Šai pašā dienā Rīgas Domā notika koncerts “Sirds ticēt grib”, kurā piedalījās Zigfrīds Muktupāvels, Uģis Roze, koris “Sōla”, Mārtiņš Brauns u.c.[80]

14. maijā – Muzeju nakts priekšvakarā – muzeja telpās tika atklāta jaunā izstāde – “Brīvības balss 1991”. Izstādē parādīti nozīmīgākie saziņas līdzekļu veidi – televīzija, radio un prese. Izstādē ir redzami barikāžu laika laikraksti, radioaparāti, videokameras, fotokameras, rakstāmmašīnas, rācijas, u.c. Izstādes lietiskie priekšmeti papildināti ar videomateriāliem, radiorunām, digitālajām fotogrāfijām un tekstuālo materiālu. Izstādes ietvaros eksponēti muzeja krājuma priekšmeti, kas nav bijuši publiski apskatāmi iepriekš. Īpaši nozīmīga izstāde būtu bērniem un jauniešiem, kas mazāk pazīstami ar šī laika perioda saziņas līdzekļu tehniskajām iespējam[81].

Gads noslēdzas ar vēl vienu biedrības kolektīva sasniegumu: 1991.g. barikāžu muzejs saņēma Kultūras informācijas sistēmu centra apbalvojumu kategorijā “Par procentuāli pret krājuma apjomu vislielāko ievadīto priekšmetu skaitu Nacionālajā Muzeju Krājuma Katalogā periodā no 19.11.2018. līdz 19.11.2019.”[82]

1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība regulāri rīkoja pateicības rakstu un statusa apliecību izsniegšanu dažādās pilsētās. 2019. gadā biedrības pārstāvji apmeklēja Kandavu, Mazsalacu, Jelgavu, Cēsis, Valmieru, Pāvilostu, Jaunpili, Alsungu, Saldu u. c. pilsētas.

2020. g. barikāžu atceres pasākumi iesākās ar svarīgo notikumu: 13. janvārī muzeju apmeklēja Latvijas Republikas prezidents Egils Levits. Prezidents aplūkoja muzejā izvietoto ekspozīciju, kā arī tikās ar 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības pārstāvjiem, lai pārrunātu muzeja attīstības iespējas, kā arī gaidāmos barikāžu 30. gadskārtas pasākumus. 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības pārstāvji un Valsts prezidents bija vienisprātis, ka muzejam no privātas iniciatīvas ir jākļūst par institūciju ar valstisku raksturu. “Ilglaicīgākai atmiņu glabāšanai ir nepieciešams valsts institucionālais atbalsts,” atzina Levits. Prezident pauda gatavību iesaistīties 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības rīkotajos pasākumos, kā arī sniegtu atbalstu notikumu liecību un atmiņu saglabāšanā[83].

20. janvārī Rīgā un visā Latvijā notika barikāžu atceres pasākumi. Diena noslēdzās ar Rīgas Domā notikušo koncertu “Piesaukšana”, kurā piedalījās komponisti M. Brauns un U. Prauliņš, postfolkloras grupa “Iļģi”, RTU vīru koris “Gaudeamus” u.c.[84]

2021.gads –

2021. gada janvārī apritēja 30 gadi, kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji aizstāvēja valsts brīvību pret militārām akcijām un neatkarības pretiniekiem. Nozīmīgākie notikumi 2021. gada janvārī

Fotoizstādes “Barikāžu četrpadsmit dienas un naktis” Brīvības laukumā un “Barikāžu stāsti” Doma laukumā, Rīgā no 2021. gada 13. līdz 25. janvārim, izstāžu kurators Ilmārs Znotiņš.

Fotoizstādē “Barikāžu četrpadsmit dienas un naktis” pie Brīvības pieminekļa, atbilstoši hronoloģijai, tiks izvietoti četrpadsmit lielformāta stendi, kā atsauce uz 1991. gada barikāžu aktīvāko laiku no 13. līdz 26. janvārim visā Latvijā. Fotoizstāde “Barikāžu stāsti” Doma laukumā būs uz 30 lielformāta stendiem izvietoti vizuāli stāsti par Barikāžu norisi Latvijas pilsētās un Rīgā.

Barikāžu trīsdesmitgadei veltīta konference “X stunda. Barikādēm 30”, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rīgā, 2021. gada 13. janvārī, 10.00

Konferenci atklās Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. Tā laika aktīvie barikāžu dalībnieki, Tautas Frontes, tā laika valdības un Augstākās padomes biedri referātos un paneļdiskusijās atskatīsies uz 1991. gada janvāra notikumiem, pamatā aplūkojot trīs tematiskās līnijas: 1) gatavošanās barikādēm, tostarp cilvēki, kas tās organizēja; 2) pievēršanās cilvēkiem, kuri, savas pašiniciatīvas vadīti, nesavtīgi atbalstīja barikāžu norisi; 3) pašmāju un ārvalstu mediju loma notiekošā informēšanā. Ņemot vērā, ka pagājuši jau 30 gadu, mūsdienu sabiedrība var just zināmu atsvešinātību no nesenās pagātnes notikumiem. Tādēļ konferences ievadā jaunais vēsturnieks Edgars Engīzers ar paaudzes distanci analizēs un aktualizēs barikāžu nozīmi Atmodas laika kontekstā.

1991. gada barikāžu atceres ugunskura iedegšana Zaķusalā, Rīgā, 2021. gada 13. janvāris, 18.00

Atceres ugunskura iedegšanai Zaķusalā ir dziļi simboliska nozīme, ņemot vērā, ka barikāžu laikā Latvijas Televīzijai bija vitāli svarīga un simboliska loma patiesas informācijas nodrošināšanai sabiedrībai. Ugunskura iedegšanas laikā paredzēts jaunsargu svinīgais solījums, Nacionālo bruņoto spēku tehnikas demonstrējums.

1991. gada barikāžu atceres ugunskura iedegšana pie Vecmīlgrāvja tilta, Rīgā, 2021. gada 16. janvāris, 16.00

Pie Vecmīlgrāvja tilta atrodas piemiņas zīme “Baltais krusts”, kas veltīta barikāžu laika pirmajam upurim, Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas šoferim Robertam Mūrniekam, kurš tika nošauts apšaudē pie Vecmīlgrāvja tilta barikādēm 1991. gada 16. janvārī. Šī vieta barikāžu laikā bija nozīmīga ar to, ka bija pirmais postenis ceļā no OMON bāzes uz pilsētas centru. Tradicionāli katru gadu 16. janvārī plkst. 16:00, pie Baltā krusta notiek atceres pasākumi, kuros piedalās barikāžu aizstāvji, zemessardzes 13. bataljona veterāni un 13. Zemessardzes bataljona zemessargi, smago automašīnu šoferi no Cēsīm un Valmieras, kuri šeit atradās barikāžu dienās, Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas darbinieki, Rīgas 28. un 31. vidusskolas un Jaunciema pamatskolas audzēkņi, kā arī Roberta Mūrnieka tuvinieki.

Vēsturiskā 1991. gada barikāžu rekonstrukcija Doma laukumā, Rīgā, 2021. gada 20. janvārī, 10.00-22.00

Doma laukumā iecerēts centrālais Barikādēm 30 notikums –  1991. gada janvāra barikāžu rekonstrukcija, kas simboliski, bet vienlaikus ar autentiskām atsaucēm atdzīvinās 30 gadu seno notikumu sajūtas un garu. Rekonstrukcijas laikā Doma laukumā iecerēts novietot vēsturisko auto transportu un lauksaimniecības tehniku, kā arī ar dažādu rekvizītu un rekonstruētu barikāžu palīdzību pie ugunskuriem radīt simbolisku oriģinālā notikuma vides iekārtojumu. Dienas laikā barikāžu rekonstrukciju pavadīs Atmodas laika mūzika, bet pēcpusdienā un vakarpusē sagaidāms dokumentāls iestudējums. Tā ietvaros pie ugunskuriem dežurēs vēsturiskajam notikumam atbilstoši tērpti brīvprātīgie, skanēs 1991. gada barikāžu laika ziņu pārraides, bet ar emocionālo vēsturiskā notikumu gaitu iepazīstinās stāstnieka balss, finālā gaidāms atbilstošs muzikāls priekšnesums.

Visiem notikumiem nodrošinātas interneta tiešraides, jo valstī izsludinātās ārkārtas situācijas COVID-19 pandēmijas dēļ, nedrīkst notikt publiski pasākumi.

[1] http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa|issue:/p_003_xbrl1996n32|article:DIVL47|query:august%C4%81%20pas%C4%81kumi%20augusta%20augusta%20atceres%20pas%C4%81kumi|issueType:P

[2] http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa|issue:/p_000_xlak1996n004|article:DIVL32|query:Barik%C4%81des%20c%C4%AB%C5%86as%20un%20vienot%C4%ABbas%20laiks|issueType:P

[3] http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa|issue:/p_000_xlak1996n057|article:DIVL37|query:august%C4%81%20pas%C4%81kumus%20augusta%20atcerei|issueType:P

[4] http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa|issue:/p_003_xbrl1997n03|article:DIVL11|query:barik%C4%81%C5%BEu%20atceres%20pas%C4%81kumi%20atceres|issueType:P

[5] http://www.diena.lv/arhivs/piemin-1991-gada-augusta-puca-notikumus-10014901

[6] http://saeima.lv/steno/alf_rad/6saeima/pilsoniba.htm

[7]http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_003_xbrl1998n04|article:DIVL415|query:barik%C4%81%C5%BEu%20atceres|issueType:P

[8] http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_000_xlak1998n05|article:DIVL93|query:barik%C4%81%C5%BEu%20atceres%20barik%C4%81%C5%BEu%20atceres|issueType:P

[9] http://likumi.lv/ta/id/46127-grozijums-likuma-par-svetku-un-atceres-dienam-

[10] http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa|issue:/p_000_xlak1998n37|article:DIVL177|query:ATCERAS%20barik%C4%81%C5%BEu%20barik%C4%81%C5%BEu|issueType:P

[11] http://www.diena.lv/arhivs/pieminot-barikades-vecmilgravi-stada-liepu-aleju-10331918

[12] http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa|issue:/p_003_xbrl1999n05|article:DIVL397|query:barik%C4%81%C5%BEu%20atceres%20Barik%C4%81%C5%BEu|issueType:P

[13] Apbalvos Latvijas neatkarības aizstāvjus. Neatkarīgā, 11. novembris, 1999, 3.lpp.

[14] Jauni Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri. Diena, 11. novembris, 1999, 3.lpp.

[15] http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa|issue:/p_000_xlak1999n20|article:DIVL269|query:barik%C4%81%C5%BEu%20barik%C4%81%C5%BEu%20fonds%20barik%C4%81%C5%BEu%20fonda|issueType:P

[16] http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_003_xbrl1999n04|article:DIVL89|query:barik%C4%81%C5%BEu%20Barik%C4%81%C5%BEu%20fonds|issueType:P

[17] http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_000_xlak1999n47|article:DIVL481|query:Barik%C4%81%C5%BEu%20fonds|issueType:P

[18] Rakstīsim vēsturi kopīgi. Domas, 2000, 14. janvāris, 4.lpp., nr. 5

[19] Rakstīsim vēsturi kopīgi. Lauku Avīze. 22. janvāris, 2000, 5.lpp.

[20] http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_003_xbrl2000n29|article:DIVL78|query:barik%C4%81des|issueType:P

[21] Rokgrupai Pērkons pasniegtas barikāžu piemiņas zīmes. Neatkarīgā Rīta Avīze, 3. maijs, 2000, 3.lpp.; http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_000_xlak2000n04|article:DIVL545|query:1991%20gada%201991%20gada%20atcerei%20pas%C4%81kumus%20gadiem|issueType:P

[22] Bijušie PSRS Tautas deputāti dibina klubu. Neatkarīgā Rīta Avīze, 21. jūnijs, 2000, 3.lpp.

[23] Par barikāžu laiku, un 133 atmiņu stāstiem. Latvijas Vēstnesis. 18. janvāris, 2001. 1.lpp.

[24] Apbalvoti jaunie barikāžu laika aprakstītāji. Jaunā Avīze. 5. februāris, 2001, 1.lpp.

[25] Latvija atceras barikāžu laiku. Neatkarīgā Rīta Avīze. 22.JANVĀRIS, 2001. 3.LPP.

[26] http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/188805-zakusala_atceres_ugunskurus_iededz_apmeram_100_barikazu_dalibnieki

[27] http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/188897-pie_brivibas_pieminekla_un_doma_laukuma_atceras_1991gada_barikades

[28] http://www.delfi.lv/news/national/politics/riko-verienigus-barikazu-aizstavju-atceres-pasakumus.d?id=4622451

[29] http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_003_xbrl2003n05|article:DIVL259|query:1991%20gada%20barik%C4%81%C5%BEu|issueType:P

[30] http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/228902-gulbis_pateicas_barikazu_laika_krituso_milicu_berniem

[31] Uztraucas par barikāžu piemiņas zīmi. Lauku Avīze,, 18.10. 2003

[32] http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/199235-sakas_barikazu_dienu_13_atceres_sarikojumi

[33] http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_003_xala2004n2717|article:DIVL17|query:Latvijas%20Latvij%C4%81%20gadadienai%2013%20NEATKAR%C4%AABAS|issueType:P

[34] http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_003_xala2004n2717|article:DIVL17|query:Latvijas%20Latvij%C4%81%20gadadienai%2013%20NEATKAR%C4%AABAS|issueType:P

[35] http://www.delfi.lv/news/national/politics/ludz-palidzibu-barikazu-laika-upuru-tuviniekiem.d?id=7269343

[36] http://likumi.lv/ta/id/84122-par-vienreizeju-materialo-pabalstu-1991-gada-janvara-barikazu-un-augusta-puca-laika-boja-gajuso-gimenem

[37]https://www.riga.lv/LV/Channels/Riga_Municipality/Executive_authority/ipasa_statusa_institucijas/ziemelu_izpilddirekcija/Ziemelu_rajona_izpilddirekcija/prs/barikazhu_pasakums_16_01_05.htm

[38] http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_003_xala2005n2737|article:DIVL126|query:barik%C4%81%C5%BEu%20piemi%C5%86as%20barik%C4%81%C5%BEu|issueType:P

[39] https://www.riga.lv/LV/PostingData/News/2006/1/barikazhu_muzejs.htm?Date=11.01.2006

[40] http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa|issue:/p_003_xala2006n2783|article:DIVL51|page:1|query:BARIK%C4%80%C5%BDU%20Barik%C4%81%C5%BEu%20m%C5%ABzeju|issueType:P

[41] http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/274864-barikazu_jubilejas_pasakumos_bez_bauskeniekiem_neiztiek

[42] http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/210164-pieminot_1991gada_barikazu_notikumus_zakusala_pulcejas_aptuveni_100_cilveku

[43] http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/210103-notiek_plasi_barikazu_atceres_pasakumi

[44] http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/209828-piemin_1991gada_janvara_barikazu_laiku

[45] http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/274864-barikazu_jubilejas_pasakumos_bez_bauskeniekiem_neiztiek

[46] http://www.diena.lv/arhivs/muzeji-ievilks-sportiska-gara-12795358

[47] Sākušās barikāžu atceres dienas. Latvijas Avīze, 2007, 15. janvāris, Nr. 14, 5.lpp.

[48] http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_003_xala2007n2829|article:DIVL11|query:barik%C4%81%C5%BEu%20atceres%20pas%C4%81kumos%20pas%C4%81kums|issueType:P; http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_003_xala2007n2830|article:DIVL21|query:BARIK%C4%80%C5%BDU%20barik%C4%81%C5%BEu%20atceres%20pas%C4%81kumos%20atceres%20pas%C4%81kums|issueType:P

[49] http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_000_xlak2007n04|article:DIVL395|query:1991%20gada%20ekspoz%C4%ABcija%201991%20gada%20barik%C4%81des|issueType:P

[50] http://www.diena.lv/arhivs/barikazu-pieminas-pasakumi-13359660

[51] http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_003_xbrl2008n34|article:DIVL59|query:barik%C4%81%C5%BEu%20barik%C4%81%C5%BEu%20barik%C4%81%C5%BEu%20piemi%C5%86as|issueType:P

[52] http://staburags.diena.lv/latvija-un-pasaule/ar-atceres-ugunskuru-saksies-barikazu-pieminas-pasakumi-21733

[53] Latvija pasaka PALDIES. Druva, 21.JANVĀRIS, 2009, 1.lpp.

[54] http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_003_xbrl2009n03|article:DIVL96|query:Barik%C4%81%C5%BEu%20pas%C4%81kum%C4%81%20barik%C4%81%C5%BEu%20piemi%C5%86as%20piemi%C5%86as%20barik%C4%81%C5%BEu|issueType:P

[55] http://www.lelb.lv/lv/?p=news2arch&fu=sh&id=655&month=1&year=2009

[56] http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_003_xbrl2010n04|article:DIVL274|query:barik%C4%81%C5%BEu%20atcere%20barik%C4%81%C5%BEu%20atcere|issueType:P

[57] http://www.vsb.lv/jaunumi/barikazudienuatcerespasakumi2010gadajanvari

[58] http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/barikazhu-laika-atceres-19.gadadiena-notiks-virkne-pasakumu.a18413/

[59] http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_003_xbrl2010n03|article:DIVL84|query:Barik%C4%81%C5%BEu%20atceres%20Barik%C4%81%C5%BEu%20atceres%20Atceres|issueType:P

[60] http://www.muzeji.lv/lv/

[61] http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_003_xbrl2010n31|article:DIVL86|query:barik%C4%81%C5%BEu%20atceres|issueType:P

[62] http://barikades.lv/lv/Muzejs/Par-mums/Aktualitates/Konkursi/?news_id=51

[63] http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/sakas-1991-gada-barikazu-atceres-pasakumi.d?id=36212950

[66] http://barikades.lv/lv/Muzejs/Par-mums/Aktualitates/Pasakumi/?news_id=73

[67] http://www.delfi.lv/news/national/politics/saksies-1991gada-barikazu-atceres-pasakumi.d?id=42050580

[68] http://riga.pilseta24.lv/notikumi/57863-muzeju-nakts-barikazu-zilas-naktis

[69] http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/muzeju-nakts-programma-riga-2013.d?id=43306993&page=1#ixzz3dKFT8A7A

[70] http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/492690-vairak_neka_nedelu_notiks_barikazu_atceres_pasakumi

[71] http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/barikazhu-atcerei-riikos-vestures-rekonstrukcijas-speles.a74628/

[72] http://www.focus.lv/latvija/sabiedriba/pie-bijusas-iekslietu-ministrijas-ekas-atklata-barikazu-notikumu-pieminas-plaksne-foto

[73] http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/barikazu-atceres-pasakumi-programma.d?id=44017460&page=5

[74] https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vesture/barikazu-stasti–167-cilveku-atminas-balstiti-aizkustinosi-un-sausminosi.a219837/

[75] http://epadomi.lv/kulturasvestis/izstade/17052016-muzeju_nakts_2016_kulturas_pasakumu_celve

[76] https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/toposie-makslinieki-izstade-dalas-atklasmes-par-jedzienu-briviba.a219147/

[77] https://www.saeima.lv/en/news/saeima-news/26028-ar-likumu-nostiprina-barikazu-dalibnieku-statusu

[78] https://nra.lv/latvija/233791-paslaik-barikazu-dalibnieki-nevar-iegut-socialas-garantijas-nodoklu-un-nodevu-atlaides.htm

[79] https://www.delfi.lv/news/national/politics/aicina-ieprieks-pieteikties-barikazu-dalibnieka-statusa-apliecibas-sanemsanai.d?id=50166341

[80] https://www.riga.lv/lv/news/iedzivotajus-aicina-uz-koncertu-kas-veltits-1991-gada-barikadem-ieeja-bez-maksas?15928

[81] https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/14.05.2019-atklata-izstade-brivibas-balss-1991.id158715/

[82] http://www.kis.gov.lv/2020/03/apkopoti-dati-par-2019-gada-paveikto-nacionala-muzeju-krajuma-kopkataloga-nmkk-pilnveide/#more-5799

[83] https://www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/valsts-prezidents-barikazu-notikumu-atminu-saglabasanai-ir-nepieciesama-valstiska-iesaiste-26095

[84] http://avesol.riga.lv/lv/kalendars/koncerts-piesauksana/