latviski
по-русски
in English
Publikācijas

Prese par barikāžu fondu

Rīga, 2004. g. 20. augusts, LETA

Barikāžu fonda rīkotajā konferencē, kas veltīta Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanai 1991.gada 21.augustā, šodien tika pieņemta rezolūcija, aicinot Saeimu 21.augustu pasludināt par svētku dienu.

Konferences dalībnieki aicināja ņemt piemēru no Igaunijas, kur šī diena oficiāli noteikta par svētku dienu un kurā pieņemšanu rīko Igaunijas prezidents un viens no Igaunijas atmodas laika līderiem Arnolds Rītels.

Kā norādīja fonda prezidents Renārs Zaļais, konferences mērķis ir 21.augusta nozīmīguma aktualizēšana valsts dzīvē. Zaļais izteica cerību, ka konference dos mazu impulsu, lai Latvijas vēsturnieki pastiprinātu pievērstos jaunāko laiku vēstures pētīšanai.

1991.gada 21.augustā izgāzās valsts apvērsuma mēģinājums PSRS, bet Latvijas Republikas Augstākā Padome (AP) pieņēma Konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu. AP noteica, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, kurā valsts suverēnā vara pieder tautai un kuras valstisko statusu nosaka Latvijas Republikas 1922.gada 15.februāra Satversme. Par spēku zaudējušu tika atzīts 1990.gada 4.maija deklarācijas 5.punkts, kas noteica pārejas periodu Latvijas Republikas valsts varas atjaunošanai "de facto".

Konferencē ar referātu uzstājās bijušais Latvijas tautas frontes priekšsēdētājs Romualds Ražuks (LC), kurš referēja par Baltijas tautu vienotību cīņās par neatkarības atjaunošanu, bijušais AP deputāts Tālavs Jundzis, kurš dalījās atmiņās par nevardarbīgo pretestību augusta puča laikā.

Kā norādīja Ražuks, ir pagājuši 15.gadi kopš šīs vēsturiskās dienas. Tieši Baltijas valstu sadarbība, nevardarbīgi pretojoties imperiālistiskajiem spēkiem, bija par pamatu pozitīvajam rezultātam - valstu neatkarības atgūšanai. Viņš aicināja arī šodien par piemēru ņemt toreizējo vienotību un valstīm neieslīgt maldinošā pašapmierinātībā, kā tas nereti notiek.

Savukārt Jundzis uzsvēra, ka pašreiz pats svarīgākais uzdevums ir vākt un publiskot atmiņas par atmodas laika notikumiem. Viņš atzina, ka tolaik AP deputātiem pučs atnāca negaidot. Taktika tika pieņemta, ņemot vērā situāciju, un tieši netradicionālie pretošanās paņēmieni bija veiksmes pamatā. Jundzis atgādināja, ka tieši Latvijas AP bija pirmā PSRS, kas publiski paziņoja, ka pučs ir antikonsticionāls.

Barikāžu laika dalībnieks Igaunijā Juris Putriņš lasīja referātu "No neatkarības idejas līdz valstiskumam. Igaunija. Latvija". Putriņš, kurš puča laikā dzīvoja Igaunijā un uzturēja saikni starp Latvijas un Igaunijas barikāžu dalībniekiem, uzsvēra, ka mūsu kaimiņi daudz mācījās no Latvijas barikāžu piemēra.

Ar referātu uzstājās arī Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts, kurš atskatījās uz saviem to dienu pārdzīvojumiem, kā arī dalījās atmiņās par dalību pagrīdes radio.

Maskavas puča barikāžu dalībnieks Andris Pizičs, kurš puča laikā atradās Maskavā un piedalījās Maskavas Baltā namā aizstāvēšanā,

uzsvēra, ka arī Maskavā tika izmantota Baltijas valstu barikāžu laika pretošanās pieredze.

Pēc konferences tās dalībnieki nolika ziedus pie bojāgājušo piemiņas vietām Bastejkalnā.

Kontakti:
Krāmu iela 3, Rīga, LV 1050
Darba laiks:
P. - Pk.: 10.00 - 17.00
Sestdiena, svētdiena: brīvs
© 2020, «1991. gada barikāžu muzejs»
Visas tiesības ir aizsargātas.